Pāriet uz galveno saturu

Marts 2017


Ziedu un slimošanas mēnesis.

Marts mums turpinājās ar vēdera vīrusu. Tas bija ilgi un mokoši, jo lai visa mūsu lielā saime to izslimotu, tas prasīja drusku vairāk nekā divas nedēļās! Uhhh... un, iespējams, ka kāds vēl slimoja atkārtoti, jo viss sākās ar Martiņu, tad Rūcītis, es.... un tad atkal no jauna Rūcītis... un pārējie. Zviedrijā viņiem ir ieteikums, ka vēdera vīrusa gadījumā visa ģimene neiet ne uz skolu, ne uz darbu (ieteicams), lai neaplipinātu pārējos. 

Vesels skaitās 48 h pēc pēdējās vemšanas un/vai caurejas. Bet mēs šos ieteikumus "pārkāpām", jo lielie puiši tā arī nesaslima, un turēt viņus mājās tikai un vienīgi tāpēc, ka mazais brālis un māsa slimo, man nelikās prātīgi. 

Jā, zinu, iespējams, viņi bija vīrusa pārnēsātāji un izplatītāji, bet, iespējams, arī tāpēc nesaslima, ka nebija mājās visu laiku. Kas to lai zina? :) Bet tad viņiem gārām "ietu" slidošanas diena skolā, ko viņi tik ļoti gaidīja u.c. aktivitātes.

Kaut gan visi slimošanas uzbrukumi sākās tāpēc, ka mēs nolēmām kristīt Esteri... Tā tas ir... vismaz mūsu dzīvēs noteikti, jo kāds ļoti, ļoti negrib, lai bērni tiktu kristīti, vesti uz baznīcu un dievkalpojumiem. Uzreiz lielie pārbaudījumu un likstas ir klāt. Bet kristīt Esteri, mēs kristījām tik un tā. Bija pagājušas tās 48 h- tā tad bijām veseli, bet naktī uz pirmdienu viss atsākās jeb slimošana turpinājās.

Slimnieciņi draiskojas. 
  • Paldies, mācītājam Robertam Otomeram par viesošanos pie mums! Kā vienmēr prieks satikt un redzēt klātienē!
  • Tā kā bērni bija slimi, tad vairāk sākām izmantot arī ergonomisko somu. Tik tiešām ir ērti pat divgadnieku tajā nēsāt. 



Dāvana no draudzes tantēm Esterei kristībās! Skaisti. 
  • Sniegs! Īsts sniegs! Kas ilga pāris dienas...
06/03/2017
  • Pieskatījām arī vienu pusdienu divas māsīcas. Uzminiet nu, kuras puķītes es te bildēju? Un likt gulēt diendusā 5 bērnus vienlaicīgi bija jauks izaicinājums ;) Ekstra gultiņa un matracītis. Pasaciņa, nekādu sarunu, visi pa gulām un kuš! ;) Lielā Abīte gan tā arī neaizmiga, jo visu laiku kā es gāju garām, tā spieda actiņas ciet, it kā gulēdama, bet viņa bija mierīga un klusa. Kā arī piecēlās no savas gultiņas tik tad, kad Marta bija pamodusies un tad abas divas aizskrēja atkal spēlēties! 


  • Man patīk pārsteigumi un paldies manam brālim ar sieviņu par pēkšņu apciemošanu Manā dienā! Tas bija dikti jauki! Paldies par puķēm, sarunām, dāvanām un pavasari mūsmājās! Pēc Martiņas atstāšanas dārziņā, mēs ar Rūci ienesām mājās un kausējām sniegu! 




  • Esterīte uz trīs mēnešiem svēra jau nepilnus 6 kg! Aug vaidziņi un puncītis ;) 





    • Martiņa kopā ar savu bērnudārziņa grupiņu gāja ciemos pie Tīras (dārziņa laikā!), tad nu iepriekšējā dienā mēs sagatavojām arī mini dāvaniņu (tas nebija prasīts, bet Tīra ir viņas draudzenīte no Čirkis laikiem) un Martiņa pat uzrakstīja kartiņu. 
    • Kristapa radošums...
    • Ar autobusu traucāmies svērt un mērīt māsiņu! 


    Apelsīns mutē... tēta parodēšana...

    Kopā spēlējamies.

    Kopā cepam maizi. 
    • Pirmie krokusiņi pie mums ar.
    17/03/2017
    23/03/2017
    • Savā dzimšanas dienā es saņēmu interesantu sms no vietējā puķu veikala (mūsu iemīļotā, jo tajā puķes atgādina Latvijas ziedus, ir svaigi un SMARŽO!!!). Tā kā man bija dzimene, tad viņi vēlējās man uzdāvināt puķu pušķi. Man tik atlika ieiet veikalā un parādīt saņemto sms. Bet tā kā mums mājās tieši ap to laiku bija jau ļoti daudz puķes gan no manas dzimšanas dienas, gan vēl no Esteres kristībām, tad es nolēmu izmantot sms dāvanu pedējā dienā, jo šī akcija bija derīga vienu nedēļu. Tiku pie jauniem un svaigiem ziediem. 

      • Visi pirmo reizi bijām baseinā kopš Esteres dzimšanas. Nē, mazā Estere nepeldēja hlorētā ūdenī. Viņa vai nu gulētja savā kulbiņā, vai arī dzīvojās pa rokām. Tā bija Jēkaba dzimšanas dienas ballīte, kurā dalību ņēmām mēs visi! Mani tik tiešām pārsteidza mūsu divgadnieka drosme lekt baseinā no malas! Wow! Un paldies, Inesei, par skaistajām cepurītēm! Inčīgas ;) 

      • Kristaps turpina apmekēt savu Mākslas skolu. Viņam tik tiešām patīk zīmēt. Viens ir oriģināls zīmējums, bet pārējās kopijas, kuras pēc tam izkrāsoja citā krāsā. Un ja jau zīmē viens, tad iesaistās arī pārējie. 


      Kristapa darbiņi.

      Pētera vikingu kuģis.
      Martiņas zīmētie kaķi. 
      • Paldies, Dacītei no ASV par skaisto pārsteigumu un dāvaniņu! 
      • Divas reizes pie mums ciemojās mīļā Tolpežņikovu ģimene! PRieks Jūs satikt ir katru reizi! Šoreiz boulings un pirms tā vēl saldējums... Kaut gan ārā bija patiešām auksts... brrr...

      • Puķes nekad nevar būt par daudz. Bērnu zīmējumi ar ūdens krāsām fonā. 

      • Jā... mana māsa ar saviem puišiem tagad dzīvo otrā pasaules malā... Austrālijā! 
      • Pietiek, nost ar ziemas apaviem! Ir pavasaris ne tikai sirdī un puķēs, bet arī ārā! 
      • Esmu izlasījusi "Prieks būt sievietei" - iesaku.  
      • Tīrot māju, var atrast arī šādas zīmītes. Ir vērts mācīt viņiem latviešu valodu, jo agrāk zīmītes bija zviedru valodā.  
      • Mājās nākot no meitas atstāšanas dārziņā. Pilnīgi neticās, ka pirms nieka 18 dienām bija sniegs!
      • Kamēr lielie brāļi skolā, mazie mācās latviešu valodu. R&M pilda uzdevumus, bet mēs ar Rūci saucam un lasām dzīvnieku nosaukumus. 
      • Ciemos pie opīša, kas mazo divgadnieku baro ar žāvēto desu! 
      • Zobārsts... pateicoties, manai mammai, es varēju pie bērnu zobārsta doties tikai ar diviem vecākajiem dēliem un Esterīti, bet tik vai tā, reizēm likās, ka brīvas rokas man vairāk noderētu, lai samīļotu noskumušo pacientu. 
      • Šādi tiek lutinātas meitas :) 


      • Manas vārda dienas puķes un jaunie trauki! Paldies, mīļais! Vakariņās Vistas un lēcu vraps.  


      • Nu, ko... neizdevās mums kārtīgi pārbaudīt Rūcīša actiņas, tad nu vizīte ir pārcelta uz aprīli... Runājam, stāstam un rādam! Un turam īkšķus, ka šoreiz viss izdosies. Paldies, T-klanam par šo skaisto pārsteigumu vārda dienā! 
      • Vienā vakarā pētījām pēdu izmērus. Secinājums tik viens - daudz to pēdu! 




      • Daudzbērnu ģimenes realitāte... Es gan nezinu kam vairāk jāuzmanās, tam, kas kāpj pāri, vai tam, kas mierīgi guļ. 
      • Esmu iesākusi lasīt jaunu grāmatu. Pagaidām patīk gan grāmata, gan dēla dāvinātā grāmatzīme! 
      • Ikea un mūsu "sapņu virtuve" ir pagaidām daudz un dažādās domās. Ja mēs aizbraucām uz bezmaksas Ikea virtuves plānošanas konsultācijas ar gandrīz gatavām skicēm, tad pārbraucām ar dullām galvām no darba virsmas un skapīšu apdares izvēles... Būtu viņiem 1-2 vairācijas, bet, nē, to ir daudz! Un uzreiz saprast, kas būtu tas labākais mums visiem, ņemot vērā ne tikai smukumu, bet arī praktiskumu, kā nekā 6 bērni!!!, domas mainās un dalās... Tad vēl jāsāk domāt un plānot, ko, kur liksim un glabāsim, kur labāk atvilknes, kur plaukti utml. Pateicoties Gitai ar ģimeni, mēs varējām tur būt TIKAI ar diviem bērniem. Kad divgadniekam sāka apnikt, tad viņš tika "uzpirksts" ar konfektēm, bet mazā māsa daļu nogulēja, un pēc tam smuki dzīvojās man pa rokām. Kamēr es Ikea dīvānā baroju Esteri, tikmēr mūsu Rūcis spēlējās ar mantiņām, kas bija pārdošanā...


      • Esterīte lielāko daļu pavada vai nu gultā, vai nu mājās krēsliņā, vai arī guļot ratos. Šajā mēnesī viņa ir sākusi "spēlēties" jeb bāzt mutē mantiņas. Zaķis ir topā! Smaidīt un runāties, ne tikai pati ar sevi, bet arī ar apkārtējiem. Un galu galā, meitenēm ar zilām acīm, piestāv arī zili krekliņi ;) 


      • Kristapam jau deviņi! Nosvinējām ar radiņiem. Ja jau filmiņa, tad kāposts ir ļoti labs našķis. Un visi grauž kā mazi trusēni. 
      • Šajā mēnesī mēs iesākām lasīt jaunas grāmatas. Kopā ar vecāko dēlu (10) mēs lasām Dž. Lūisas "Sarkanais ibiss" (skumja, mazliet smaga... beigas vēl nezinām. Grāmata par 100 suņiem pagaidām ir nolikta maliņā, doma bija tāda, ka lasām to paralēli, bet visu laiku aizmirstas), ar otro vecāko dēlu T. Parvela "Ella un draugi" (mums gan nosaukums liekas mazliet muļķīgs, jo runa ir par visu 1. klasi. Izlasot tikai uzrakstu, rodas maldīgs priekštats, ka grāmata ir tikai meitenēm, vai par meiteni, bet tā nu gluži nav. Tāpēc ilgu laiku tā vienkārši gulēja grāmatu plauktiņā...), ar trešo dēlu A. Lindgrēnas "Trīs stāsti par Brālīti un Karlsonu", bet ar meitu E. Blaitona "Gulētejamie stāsti"(citi stāsti ar ļoti jauku morāli, citi par un ap buršanos, bet man ļoti nepatīk, ka pāris stāstos bērni tiek nosaukti par muļķiem no skolotājas vai vecāku puses, kaut gan rīkojas iespējams muļķīgi... nu tāds mazliet old-school. Vajadzētu tā kā atšķirt darbus no paša bērna).

      Komentāri

      Tevi varētu interesēt...

      Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

      Gaidības

      Pirkstiņš

      Esteres piedzimšanas stāsts