
Šis ieraksts tapa februāra beigās, bet tik vakar man izdevās to pabeigt līdz galām, tad nu lasām...
27.02.2017. Šodien ir īpaša diena, jo es esmu mājās viena pati! Vīrs beidzot ir atgriezies darbā, un šis laiks ir bijis tik svētīts! 11 nedēļas mēs bijām visi kopā. Gandrīz 3 mēnešus! Vīrs, es, un visi mūsu bērni. Protams, ka lielajiem puišiem ir skola, Martai - dārziņš, vīram divas dienas darbā bija kursi, bet tik vai tā - šis bija varen labs, mierīgs un ražens iesākums, mums kā 6 bērnu ģimenei. Viennozīmīgi - tas bija tā vērts!
Kad vakar jautāju savam vīram, kā viņš vērtē šo savu laiku mājās. Viņš atbildēja: "Forši! Tik daudz, kas ir noticis: Estere piedzima, mēs māju nopirkām!"
Šī diena pagāja salīdzinoši mierīgi, kaut gan zinu, ka būs arī trakās un dullās dienas, nemierīgās un kašķīgās, bet es esmu pateicīga un priecājos par šo dienu! Jo rīt runāsim par rītdienu ;)
Līdz šim Estere guļ vairāk vai mazāk visu rīta cēlienu un pa dienu. Uzēd un atkal guļ... tad vakari ir nemierīgāki... tik pa rokām, mums tuvumā: slingā vai ergonomiskajā somā. Bet mums pret to nav iebildumu, jo pa dienu ir vairāk bērnu apkārt, un vakarā tieši Esterei tiek nedalīta uzmanība! Redziet kā, arī sestais bērniņš zina, kā ir labāk mums visiem!
Un šorīt atkal notika brīnums! Viņa parasti mostas ap 8:00-9:00, pāris reizes tik 7:00, bet šorīt bija pirms 6:00 augšā! Kā zinādama: Mamma mosties, tētim jāiet uz darbu! Laiks celties un brokastis gatavot! Vai es par to priecājos! Nē... es buršķēju un pukājos, jo viņa neļauj man gulēt! Es vēl gribēju kādu minūti pasnaust. NEmaz nepriecājos! Bet kad piecēlos, tad sapratu, ka tā bija varena Dieva dāvana, lai mēs visu paspētu un rīts ritētu mierā un bez steigas!
Ko saka mūsu divgadnieks? Viņš ir apradis ar jauno situāciju un zina, ka mamma nevarēs aiziet vai palīdzēt tajā brīdī, kad es baroju Esteri. Tāpēc viņš ir uzsācis ņemt līdzi grāmatiņas vai puzles uz vecāku lielo gultu. Un kamēr Estere ēd, viņš kopā ar mani liek puzlīti vai mēs skatāmies un lasām kādu grāmatiņu! Tas notiek šādi:
Kāpēc Estere ir kombinzonā? Jo viņa guļ ārā uz balkona, kad pamostas, tiek pabarota, jā, jā, ar visu kombinzonu, un mēs atkal nesam viņu ārā, un viņa turpina gulēt balkonā ;)
Un šīs puzzles ir Rūdolfa topa lietiņas, kā arī cietās bērnu grāmatiņas. Viņš pats tās paņem savā istabā, atnes uz vecāku istabas lielo gultu, un tad mēs tās kopā skatāmies un lasām ;)
Vistrakākais ir sagatavoties un paspēt Martu atstāt dārziņā plkst. 9:00 un izņemt viņu plkst. 12:45. Kaut gan mans vīrs saka, ka bērnudārzs nav vilciens, nekur neaizies. Tad nu mācos nestresot un labāk ierasties kādu minūti vēlāk, nevis kliegt un bļaut. Audzinātājas arī ir ļoti saprotošas un ne reizi nav neko teikušas vai aizrādījušas pat, ja mums ir gadījies ierasties ar 15 minūšu nokavēšanos... ;( Tas vismaz mierina.
Tālākā dienas daļa paiet mierīgi: bērni guļ diendusu un arī kaķis ;) Tad viņi mostas un lielie brāļi arī no skolas jau mājās. Kad bērni sāk ēst launagu, tētis jau klāt un vakara gaitu mēs atkal varam pavadīt visi kopā (+/- jo katram vēl savas ārpus skolas aktivitātes).
Kā es sākumā sevi biedēju vai arī mierināju - man ir jāiztur līdz plkst. 16:00, jo pēc tam ir vīrs mājās no darba! Bet nav jau ko "turēt" - ir vienkārši jādzīvo ;)
Komentāri
Ierakstīt komentāru