No manis kādu laiku ir bijis klusums... es mācos atpūsties un vienkārši baudīt ikdienu. Nekur nesteigties, neskriet un arī kaut ko nedarīt, kā piemēram, atlikt arī blogošanu un iet laicīgi gulēt vakaros. Kāpēc tāds lēmums? Jo pēdējās oktobra nedēļās man ļoti pampa kājas. Tā ka dienas vidū jau kāja piepampa gandrīz dubultā, par vakaru nemaz nerunājot, tas lika man aizdomāties par to, ka es pa daudz daru, pa daudz "skrienu un ņemos". Kopš sestdienas pampums ir mazinājies, jo mums bija viena kolosāla nometnes diena, kurā es varēju baudīt: gatavas pusdienas, launagus un vieglas vakariņas, lekcijas un pats galvenais, ka bērni nodarbināti un draugu vidū. Tagad es cenšos darīt jeb NEdarīt kaut ko, lai to saglabātu un samazinātu manu pampšanu ;)
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25