Labi, bet tagad es vēlējos ar Jums padalīties ar visu pēc kārtas! ;)
Krāmēšanās un pakošanās sākās jau 1-2 nedēļas pirms mūsu atvaļinājuma, lai viss būtu mierā un bez stresa! Tas arī izdevās! No sākuma mēs atradām jeb iegādājāmies jaunas, sarkanas ceļojuma somas (tās tomēr var aizvērt un ir ērtākas par lielajiem iepirkuma maisiem). Tā kā somas ir palielas, tad mums izdevās vienā somā salikt drēbes un apavus diviem bērniem. Tā tad divi bērni dalīja vienu somu uz pusēm. Bet tā kā somas visas bija sarkanas, tad es kā atpazīšanās zīmi, pie katras piesēju vai nu baltu bantīti - mana soma (jā, man bija vesela), P&R lielo, melno samta tauriņu, bet mazajam R&K mazo, melno baltipumpaino tauriņu ;) Tas noteikti atviegloja to, ka man nebija katru reizi jāver vaļā soma, lai saprastu kura bērna drēbes tajā atrodas. Un Martai bija pašai savs fejas koferītis ;)
![]() |
| Tukšas. |
![]() |
| Jau pilnas. |
Iepriekšējā vakarā tika saliktas drēbes, ko bērni nākamajā dienā vilks mugurā uz kuģi. Sākot no apakšveļas, zeķītes, svārki vai bikses, krekliņš, kurpes un beidzot ar biezākām jakām. Kopā šādas 5 kaudzītes. Katra kaudzīte tika ielikta savā maisiņā ar uzrakstu (bērna vārdu), lai pēc tam ostā varētu maisiņus vienkārši izdalīt un viņi paši mašīnā apģērbtos ;) Protams, ka Rūcītim palīdzēju es un viņa kaudzīte papildus drēbēm bija vēl arī pampers.
Mēs darījām tieši tāpat kā pagājušā gadā. Nakts vidū, plkst. 2:00 piecēlāmies paši, salikām pēdējās somas mašīnā, ēdienus - aukstuma somās, lai 2:15 celtu bērnus un ar visām pidžamām tos pārceltu no siltās, mīkstās gultiņas uz "aukstu" mašīnu ;) Un ap 2:30 izbraucām no mājas! Šoreiz mums neizdevās pārcelt Rūcīti tā, lai viņš nepamostos, bet tas nekas, pavisam drīz viņš atkal iemiga! Katram bērnam bija jau iepriekš sagatavots spilvens un guļammaiss ar ko apsegties, lai nebūtu auksti, kamēr mašīna kārtīgi uzsila.
Kompānija Stena Line mūs pārsteidza ar patīkamām pārmaiņām. Piemēram, braucot no Zviedrijas puses, vairs nav nepieciešams stāvēt divās rindās: vienā uz termināli, lai sevi piereģistrētu un pēc tam otrā, lai tiktu uz kuģi. Reģistrācija uz Stena Line kuģiem, tagad notiek cauri braucot, mašīnā sēžot, un darbinieks pie loga mūs apkalpo. Kā arī, ja pagājušā gadā nebija skaidrs, kur īsti mums jābrauc, tad šoreiz vairāki jaunieši uz ceļa pie ostas, regulēja satiksmi, visu paskaidroja un norādīja uz kuru pusi mums jābrauc! Prieks, ka ir uzlabojumi!
Tā kā es zināju, ka mums būs tik vai tā jāstāv rindā un jāgaida. TAD, lai maksimāli mazinātu bērnu jautājumus: "Cik ilgi vēl? Kad mēs brauksim?" utml., mēs bijām viņiem sarūpējuši jaunus, second-hand, Donalds Daks jeb Kalle Anka komiksus. Tas bija to vērts! Visi sēdēja klusi kā pelītes ;)
Šoreiz mūsu mašīna nebija uz paša augšējā klāja, bet gan apakšā! Īstenībā, tas pat bija ērtāk, jo bija vairāk vietas, kā arī ērtāk izkāpt pašiem un izņemt mantas no mašīnas. Es ar bērniem gan devos pa trepēm ar kājām, bet Māris ar ratiem un mantām uzbrauca ar liftu... mēs tādu nevarējām atrast, bet vēlāk personāls parādīja ;)
Uz kuģa mums bija līdzi katram bērnam sava mazā mugursoma ar krāsu zīmuļiem, spēļu kārtīm un krāsojamajām grāmatām (viņi paši izvēlējās un salika savas mazās somas saturu), man "rokassomiņa" ar visu iespējamo un nepieciešamo, ieskaitot, Rūcim pamperus un rezerves drēbes un divas somas/maisiņi ar pārtiku. Brokastīm - maizītes, augļi, jogurtiņi un biezpiens. Pusdienās: ātrās zupiņas, karstais ūdens - termosā un pupiņas. Kā arī kādi našķi un 4,5 l dzeramais ūdens.
Arī šoreiz mums nebija jāstāv garajā rindā pēc kajītes atslēgām, jo ģimenes ar bērniem, viņi laiž pa priekšu. Prieks! Kad tikām mūsu kajītē, tad nolikām mantas, bērni izpētīja kajīti un uzēdām brokastis.
Tad devāmies uz bērnu spēļu stūrīti. Lielie bērni spēlēja Uno spēli, kurai pieaicinājām klāt arī lietuviešu puišus. Bija tik interesanti ar lietuvieti sarunāties man zviedriski, bet viņai norvēģiski. Jo kā es sapratu, viņa nerunāja ne krieviski, ne angliski. Tad nu runājām, kā mācējām! Valodas noder it visur.
Pēc tam izgājām uz klāja un apskatījāmies kā izskatās jūrā! Mierīgi un forši.
| Iedomājieties, viņam neļauj iet pie malas un bāzt galvu ārā! Tie vecāki... ahhh... ;) |
Pēc tam jau atgriezāmies kajītē un bērni turpināja zīmēt, krāsot, spēlēt spēles.
Šādi mēs ieturējām pusdienas. Gandrīz katram bērnam savs skapītis ;)
Kad punči bija pilni, tad visi devāmies nosnausties diendusu. Lielie puiši gan negulēja, bet visu laiku "tusējās" pie loga, bet kamēr viņi ir klusi un mierīgi - lai jau ;) Protams, ka mums izdevās atkal apmeklēt gan bērnu spēļu stūrīti, gan iziet uz klāja. Tāda pārvietošanās no vienas vietas uz otru, lai mazajiem bērniem neapnīk ;)
Un vakarā plkst. 20:30 pēc Latvija laika mēs jau iepeldējām Ventspils ostā ;) Stāvam uz trepītēm un visu vērojam.













Komentāri
Ierakstīt komentāru