Pāriet uz galveno saturu

Ogrē pie friziera

Es jau kādu laiku saviem puišiem pati griežu matus ar matu griežamo mašīnīti, jo tā ir lētāk un ātrāk, vismaz dzīvojot Zviedrijā noteikti. Te bērniem friziers maksā ap 20 EUR! Bet šoreiz nolēmām visus bērnus aizvest pie friziera, jo, pirmkārt, Kristaps grib sev garākus matus un tos man ir grūti pašai apgriezt, galīgi nesaīsinot ;) Otrkārt, cenas Latvijā pie friziera ir ļoti draudzīgas.
Arī Martiņa pirmo reizi sēdēja augstajā friziera krēslā, jo matu garums viņai sasniedza jau dupsi un viņa vēlējās nogriezt "tos gaišos galiņus"! Tā kā iznāca viņai mazliet ilgāk gaidīt, jo ik palaikam friziere pildīja arī administrātora uzdevumus, tad bonusā Martiņa vēl tika pie kolosālas bizes! Divas dienas matus nejaucām ārā un neķemējām ;)

Paldies, salona Luīze friezierēm, par jauko darbiņu!



Te būs kādas bildītes PIRMS friziera:

Te PIRMS un PĒC:




Es šoreiz frieziera pakalpojumus neizmantoju, bet tā vietā tiku pie Latvijas puķuzirnīšiem! Ahhh! 

Man līdz bija krāsojamās grāmatiņas, lai bērniem būtu ko tur darīt, kamēr jāgaida. Bet viņiem arī bija savi rotaļu klucīši un vēlāk arī animācijas filmiņas ;) Kopumā bērni uzvedās ļoti rāmi un mierīgi! Man gribas vēl piebilst, ka Rūcis (1,8 gadi). Bija vispār paraugbērns, jo nosēdēja, nodzīvojās visu to laiku, pēc tam vēl ļāva, bez neviena kašķa sev apgriezt matus. BET pēc tam viņš bija ļoti noguris un tāpēc es nolēmu ar viņu iziet ārā un aiziet uz veikalu izņemt naudu. Ieliku ratiņos, jo pēc mana scenārija - viņam nāca miegs ;) Viņš sāka pret to skaļi protestēt - bet man likās, nu pabļaus, nomierināsies un aizmigs. Sāku iet uz veikala pusi, kad pēkšņi pretī nākošais krievu tautības pensionārs sāka Rūci audzināt krievu valodā. Teksts bija apmēram šāds: "Fui, kā var puika un tā bļaut! Kaunies! Kaunies! utttt..." ievilku dziļu elpu un gāju tālāk! Pie sevis nodomāju: "Esi sveicināta, Latvijā! Man Zviedrijā uz ielas nav neviens nācis klāt un kaut ko teicis ne man, ne bērnam! Parasti tam uzmanību vienkārši nepievērš, jo bērni mēdz raudāt un bļaut un tas ir OK!"

Aizgāju atpakaļ pie friziera, viņš bija tā kā nomierinājies, bet ieraudzīja tēti uz trepēm un atkal sāka izteikt savu neapmierinātību. Tā nu stāvēju un domāju pie sevis, vai ņemt viņu ārā, vai labāk iet kaut kur vēl pastaigāties, lai aizmieg... BET nekur netiku, jo garām gāja latviešu tautības pensionāre, kas sāka viņu uzrunāt ar aptuveni šādu tekstu: "Ko tu tik skaļi bļauj? Mammai kauns pa visu pilsētu! utt" Šoreiz es neizturēju, un iebildu: "Man nav kauns par manu dēlu. Es viņu mīlu, tad kad viņš nebļauj un arī bļauj! Viņš tik un tā ir mans dēls! Varbūt Jums ir ar to problēmas, ka nevarat mierīgi paiet garām, bet man tas nerada ne diskomfortu, ne problēmu uttt..." Viņa tā kā aprāvās un piebilda, ka gribējusi jau to labāko, jo bieži vien, pēc viņas domām, ja cilvēks no malas ko bērnam pasaka - tas viņu nomierina... Ha - ideja jau nav slikta, bet varbūt tomēr vajadzētu pirms sākt runāt ar MANU bērnu, pajautāt man atļauju vai arī vai es vēlos, lai man palīdz???! Uhhhh... Šajā gadījumā es viņai atvainojos, jo to es nezināju - viņas labo nodomu, un mēs katra devāmies uz savu pusi. 

Šoreiz paņēmu līdzi vēl arī Martu un Reini un devāmies uz veikalu. Nākot no veikala satiku savu paziņu un uzzināju, ka mēs esam tā NORMĀLĀ 5 bērnu ģimenīte, kas šorīt devusies pie friziera! Hmmm... pasaule tik maziņa! Stāsts ir sekojošais. Viņa uzzvana savai draudzenei un tā stāsta: "Ka šorīt vīrs viņu vienu, mājās palika 2 bērni, palaidis pie friziera. Tā nu šī sēž un izbauda laiku pie friziera, ka pēkšņi frizētavā ienāk 5 BĒRNU!!!!! ĢIMENE. Un zini - tāda NORMĀLA!"   Ko viņa bija domājusi ar vārdu "normāla", varat spriest Jūs paši! Bet mums tas lika visiem pasmaidīt un aizmirst Latvijas kašķīgos pensionārus! ;) 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts