Pāriet uz galveno saturu

Ēnu diena - mājsaimnieks/ce ;)

Jau otro gadu pēc kārtas mūsu puišiem 18. novembrī nav parasta skolas diena, bet gan Ēnu diena, kad viņi seko līdzi kādam no vecākiem uz darbu, vai arī palīdz omītei ar kādiem dārza vai mājas darbiem. Kad mums bija jānodod lapiņa ar mūsu bērnu iespējam, tad mēs domājām, ka viņi varēs apmeklēt tēta jauno darbu mūsu pašvaldības ēkā. Bet mēs kļūdījāmies, jo tēta darba telpās nepiederošas personas nedrīkst uzturēties! Uppsss.. tā nu nekas cits neatlika, ka viņi dzīvojās kopā ar mani pa mājām. Pagājušajā gadā, puiši sekoja līdzi tētim - studijās. 

Pirmā doma bija tāda, ka no rītas puses viņi visi dosies man līdzi uz sporta zāli, jo to es parasti trešdienas rītos apmeklēju, bet lielie zēni tik saldi gulēja, ka man palika viņus žēl un es nepamodināju. Ja jau ir viņiem citāda diena jeb daļēji brīvdiena, tad lai izbauda to! 

Paēdām brokastis un liku viņus pie darba. Vai tas bija viegli? Nē, jo likās, nu kā es viņus tā "mocīšu", nodarbināšu, bet tad sapratu, ka man tas ir jāizdara, jo viņiem ir jāredz arī praktiski, kāda tad ir tā mājās būšana. 

Pirmais darbs viņiem nepatika visvairāk - veļas iemērkšana un traipu tīrīšana. Man gan likās, ka spēlēties ar ūdeni viņiem būs pa prātam, bet viņi no tā vecuma jau ir izauguši. No sākuma darīja viņi, bet kad pamodās Rūdis, es pārņēmu darbiņu, jo bija vesela kaudze ar balto veļu.
Šo darbiņu veicot, lielākais ieguvējs bija Rūdis, jo mācījās būt kopā ar mani un vērot, ko es daru. Es biju jau iepriekš pamanījusi, ja es bērnu paņemu klēpī un turpinu savu darbu, tad viņš to aktīvi vēro un mācās - netraucē man, bet ja es atgrūžu vai neļauju viņam piedalīties, tad ir pret reakcija un skandāls. Piemēram, kad man ir jāiztīra kaķa WC, agrāk es viņu stūmu malā, bet tagad paņemu klēpī un saku: "Pē!" Līdz ar to viņš redz, ko es daru un no tā arī apgūst, ka tur rociņas nav jābāž un pats vēl saka: "Pē, pē!"

Otrais darbiņš bija savas istabas sakārtošana. Es parasti māju tīru vienu reizi nedēļā. Otrdienas ir manas tīrības dienas. Bet, ja lielo puišu istabā ir bardaks un visa grīda ir pilna ar Lego klucīšiem, tad es nepaspēju to savākt un sakārtot. Tad es sagaidu viņus mājās no skolas un lieku viņiem pašiem savākt savu istabu. Arī šoreiz tā notika, tikai viņi paši turpināja ar mazgāšanu ;)
Pēc tam es darbiņus sāku dalīt pa bērniem, piemēram, kamēr Pēteris samainīja atkritumu maisu un ielika jaunu, Kristaps lasīja savu mājas darbu - lasīšanā.
Pēc tam Kristaps izsūca savu istabu ar putekļu sūcēju, bet Pēteris tikmēr varēja mazliet pabraukāties ar radio vadāmo mašīnīti. Kāpēc es tā darīju? Jo nodarbināt vienu bērnu ir vieglāk un kvalitatīvāk, nekā divus uzreiz. Man ir grūti būti divas vietās vienlaicīgi, ja puiši sauc palīgā, vai prasa pēc padoma. Tāpēc nolēmu sev mazliet atvieglināt dzīvi. Un būt kopā ar to bērnu, kas attiecīgajā brīdī izpilda kādu no darbiņiem.
Tālāk viņi mainījās, kamēr Pēteris mazgāja savu istabu, t.i., sākot jau ar cimdu uzvilkšanu, mopa samitrināšanu, ūdens izgriešanu no mopa. Tikmēr atkal Kriksītis spēlējās ar radio vadāmo mašīnu.
Cik labi, ka istabā atradās arī kāds traips, ko nācās kārtīgāk paberzt ar mopu un rokām. Tas saucas - pilnai laimei ;)
Tad atkal Kristapa kārta izņemt veļu no veļas mazgājamās mašīnas un izžaut to. Bet tā kā tās pārsvarā bija jakas un kombinzoni, tad mēs tos izžāvām uz pakaramajiem.
Un viņam atradās arī palīgs, brālis Reinis. Ne jau velti ir teiciens - Darbs darba darītāju.
Pēc tam Pēcītim bija arī jāizlej ūdens un jāizgriež mopa lupata. Kā arī viss jānoliek vietā. Ar grīdas mazgāšanu nekas vēl nebeidzās.
Tad Kriksītis uzlika mazgāties jaunu netīrās veļas tūri. Un Pēcis tikmēr spēlēja klavieres.
Viens no pēdējiem darbiņiem šajā dienā bija trauku izkrāmēšana no trauku mazgājamās mašīnas. Un te Pēcim palīdzēja Reinis. Slapjos traukus vajadzēja arī pārslaucīt.
Un tad jau es ķēros klāt pie pusdienu gatavošanas. Kāds arī pieķērās pie manām kājām. Kristaps man padeva vajadzīgos produktus no ledusskapja un Pēteris sarīvēja šokolādi, jo mēs ēdām Pildītās kliju un šokolādes pankūkas.

Es gribēju piebilst tik vienu lietu, ka šī NAV mūsu ikdiena. Šī bija viena īpaša diena, kad viņi sekoja man jeb iejutās mājsaimnieces jomā! Un viņiem tas izdevās ļoti labi!!!! Ir dienas, kad bērni labprāt nāk talkā un palīdz man mājas darbos, bet ir dienas, kad es tos daru viena, vai arī mēs kopā ar vīru, vai vīrs viens pats. Jo vairāk cilvēku ģimenē, jo lielākas iespējas un kombinācijas pastāv ;)

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts