Pāriet uz galveno saturu

Decembris 2015

Pēdējais gada mēnesis - decembris! Arī jau pagājis... Mūsu bēbis nosvinēja savu pirmā gadiņa dzimšanas dienu!! ;) 

Ziemassvētku laiks. Svētki un miers... bet man šogad svētku sajūta tā arī nepienāca. Iespējams, ka pietrūka baltā sniedziņa. Nejauši pārlasīju savu ierakstu pirms diviem gadiem par svētku sajūtām Vecgada vakarā. Lasīju un brīnījos, vai tiešām tā biju es? Vai tiešām es to visu paveicu? Šogad bija citādi. Vai labāk? Nezinu... Vai sliktāk? Noteikti, ka nē... Var būt dažādi ;) un kā būs nākamajā gadā, to rādīs tikai laiks. 
  • Bērniem bija prieks katru dienu attaisīt vienu mazo dāvaniņu ;) 
Mūsu adventes kalendārs, kas sākās ar pirmo decembri. 
  • Pirmajā decembrī paguvu arī uzmeistarot mūsu šī gada adventes vainagu. 






  • Mums apnika izjauktās, mazās lego detaļas, tāpēc kopā ar bērniem, nolēmām, ka saliksim visas mašīnas, laivas u.t.t., kas mums ir no paredzētajām lego detaļām. No sākuma puiši sašķiroja lego pēc krāsām. Paldies, Elīn, par ideju! Un pēc tam mēs, mazliet palīdzot viņiem, ķērāmies pie darba. Šis noteikti ir darbs ilgākam laikam, ne vienai dienai. 


    • Divas dienas biju Latvijā. Esmu ļoti pateicīga, manai mammai, kas pieskatīja mūsu bērnus pa dienu, kamēr vīrs darbā un manam vīram, kas ar visu tik lieliski tika galā! Mēs visi kādu dienu atstāsim šo dzīvi, bet, ja tas notiek ar jaunu daudz bērnu māmiņu, tas ir skumji un sāpīgi. Mīļā, Evija, tagad ir kopā ar Jēzu un ar viņu tik tiešām viss ir kārtībā! Viņa ir pat vēl labākā vietā nekā mēs. Bet mums palicējiem ir jādzīvo tālāk... es vēlētos Jūs visus aicināt turpināt lūgt it īpaši par Evijas četriem bērniem un vīru, kā arī vecākiem un pašiem tuvākajiem! Atbalstīsim viņus šajā laikā ar lūgšanām! 
    2011. gada vasarā, Martiņu gaidot, biedrības "Ģimenes Šūpulis" Dārza Svētkos. 
    • Decembra pirmās nedēļas pie mums lija, lija un atkal lija lietus. Tik daudz, ka pārplūda vietējā Viskan upe un bija pat aizliegts dzert krāna ūdeni bez vārīšanas.
    Skats no vīra darba vietas. Applūdusī Viskan upe. 
    • Kad atgriezos no Latvijas pagāja vēl pāris dienas līdz es atkal iegāju ikdienas "sliedēs" un arī mēs beidzot izdekorējām mūsu dzīvoklīti ar pagājušā gada veidotajiem rotājumiem. Tas mazliet palīdzēja gatavoties svētku noskaņai. 



    • Ārā paliekot aukstākam arī Rūdis tika pie ziemas drēbēm un kombinezoniem. Gulēt koridorī bija pa karstu, tāpēc, ja pārnākot mājās no pastaigas viņš joprojām ir saldā miedziņa un nepamostas, tad lieku jeb iestumju un atstāju viņu gulēt uz balkona. Ērti!

    • No lielā dīvāna tapa mini bērnu mājiņa. Ieeja bija caur krēsla apakšu ;) 
    • Pēteris piedalījās junioru šaha sacensībās. No četriem bērniem, kas piedalījās, viņš ieņēma 2. vietu un pirmais kauss, tagad rotā viņa istabu! Pašam prieks un arī vecākiem! 
    • Bet vienu dienu vēlāk mums bija dubultsvētki: Rūdolfam - 1 un Kristapam - vārdiņa svētki lielās ģimenes jeb radiņu lokā. Mēs esam tik daudz un svētku tik bieži, ka nolēmām mēneša jubilejas apvienot un svinēt tās kopā vienu reizi mēnesī radiņu lokā. Rūdim pirmajā dzimšanas dienā Snickers siera kūka.
    • Kad ziemassvētku eglīte tika sagādāta, tad mēs to kopā ar bērniem arī izrotājām. Lai eglīte negāztos, pateicoties mazam un aktīvam puišelim, tā tika novietota uz galda. Lai nav par kārdinājumu to raustīt ;) 




    Piparkūku cepšanas process.
    Lielais brālis palīdzēja māsai salikt Annas un Elzas puzzli. Jeb kopā darboties ir jautrāk.
    • Ziemassvētku priekšvakarā mēs bijām arī dievkalpojumā, lai kopā svinētu Kristus piedzimšanas svētkus. 

    Mūsu tradīcija turpinās. Aizdedzinām sveces un ejam meklēt dāvanas...



    • Pirmajos Ziemassvētkos apciemojām arī vecvecākus ;) 
    • Ja man līdz šim hiacintes asociējas tikai un vienīgi ar pavasari, tad izrādās, ka Zviedrijā tās ir Ziemassvētku simbols. 



    • Izcepām arī 2015. gada piparkūku mājiņu ;) Te mazliet bildes no paša dekorēšanas procesa un gala rezultāts. 

    Mazā mājiņa šogad bija dāvana draugiem.


    Bet lielo mājiņu apēdām mēs paši ;)
    • Arī mūsu kaimiņi tika pie mazām saldumu paciņām.  
    • Aukstajā ziemas mēnesī vīrs mani lutināja ar paštaisītu kapučino. Tas ir vienīgais veids, kādā es kaut mazliet, bet dzeru kafiju ;) "Oriģināli" esmu tēju cienītāja. 
    • Kurš apgalvo, ka mazi bērni neko nesaprot? Šajā bildē Rūdim ir drusku pāri gadiņam un viņš reāli man palīdz izžaut izmazgāto veļu. Viņš ir spējīgs ne tikai to izņemt no veļas mašīnas, bet arī man padot ar spiedzienu, ziņojot, kad jāņem, un izstieptu roku ;) Lielais mammas palīgs.  
    • Lai atvieglotu manu ikdienas soli, mēs nolēmām Vecgada dienā pusdienot ārpus mājām. Ja jau Rišķi ēd ārpus mājām, tad, protams, ka tas būs suši. Diemžēl mūsu iemīļotais suši bārs EEST šajā brīvdiena nestrādāja, tad nu izmēģinājām, ko jaunu: Spring Rolls. Patika, bet suši izvēle mūsu iemīļotajā sušī bārā ir stingri lielāka. Šajā restorānā ir liela izvēle ķīniešu ēdienam. Mūsu diena iesākās ar došanos ceļā, kas nebija ierasta: iekāpties mašīnā un braukt, bet mēs izmantojām sabiedriskā transporta pakalpojumus: turp ar vilcienu, atpakaļ ar autobusu. Ja jau reiz ir sakrājušies kuponi no sabiedriskā transporta garantijas, tad tie jāizmanto. ;) Tas vien jau "mašīnu bērniem" ir īsts piedzīvojums. Pēc tam maza pastaiga pa Burosas (Borås) centru. Restorāns. Pāris stundas pa centriņu un bērnu spēļu laukumu, jo sabiedriskais transports nav mašīna, kad gribi, tad brauc. Mums bija jāpielāgojas un jāgaida ;) Sasildījāmies autoostā un ap 17:00 bijām mājās ;) Noguruši, bet priecīgi par neparasto dienu ;) 



    Mākslas darbs "Vibrācija".

    Bērnu pilsētiņa. 
    • Vecgadā vakarā piparkūka mājiņa tika demontēta 5 minūtēs ;) Fiksi gan ;) 



    Šāds nu mums bija, tagad jau var teikt, pāgājušā gada decembris ;) 

    Komentāri

    Tevi varētu interesēt...

    Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

    Gaidības

    Pirkstiņš

    Esteres piedzimšanas stāsts