Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

"Pirmie" Ciemiņi

Mūsu pirmie ciemiņi no Latvijas bija Rūdolfa krustvecāki ar bērniem ;) Lai gan viņi ir regulāri ciemiņi mūsmājās, tomēr viņi ir no Latvijas un tas ir īpaši ;) Katrā mūsu tikšanās reizē ir foršas sarunas ne tikai mums, bet arī bērniem! Prieks par bērnu savstarpējām attiecībām, kas tiek veidotas latviešu valodā. Lai gan mēs esam tikušies jau divas reizes mūsu jaunajā mājvietā tieši jūnijā, tomēr pirmā uzņemšana bija diezgan haotiska.... mums vēl nebija praktiski nekā. Grīdas nesaliktas, viss tādā haosā, ka man bija grūti: uzņemt jeb pārkāpt savam ego un ielaist mājās, lai gan tuvus draugus, bet tomēr bardakā! Uhh... mans ego tika kauts. Te nu dažas bildes no mūsu peldes ezerā , jo aizčāpojām arī līdz mūsu pedlvietai Kalv ezerā  un uzēdām gardo saldējumo, ko tur tirgo vietējā kafejnīciņā. Mums ļoti patīk uzņemt ciemiņus! Bet secinājums ir tāds, ka sakārtotā un iekārtotā mājā, to vienkārši ir ērtāk izdarīt ;) 

Dārzs

Lai gan šovasar mūsu prioritāte ir mājas kosmētiskais remonts un kapitālais remonts otrā stāva vannasistabā un virtuvē, tomēr nekur nepaliks arī dārza darbi un tā iekopšana.  Visu nevar gribēt tagad un uzreiz. Viss notiek, bet lēni un pamatīgi!  Mēs vēl tikai "taustamies" un ar lielu ziņkāri un nepacietību gaidām, kas mums labs dārzā ir, vēl nāk un vēl būs ;) Izskatās, ka būs arī avenes un āboli un, iespējams, ka pat kāda upene, ērkšķogas un ķirsis.  Man atkal no sirds jāsaka lielu paldies Pārslai par pirmajiem kārtīgajiem dārza iekopšanas darbiem, par dobju uzrakšanu un izravēšanu, par kāpnīšu atbrīvošanu no sūnām, par kabaču iestādīšanu un puķu pārstādīšanu, par celiņa iztīrīšanu un visiem citiem darbiņiem! Paldies, Tev, ka biji mums palīgos veselas 29 dienas! Paldies, ka pacieti mūs un biji kopā ar mums šajās pārmaiņās! Mēs to tik tiešām ļoti novērtējam! Te nu kādas bildes no mūsu dārza 2017. gada 3. jūnijā.

"Dubultdzīve"

Mazliet "mūsu vēstures"... Kopš 28. aprīļa mums sākās “dubultdzīve”, jo mēs tikām pie mājas atslēgām. Darba dienās mēs ar bērniem dzīvojāmies dzīvoklītī, bet nedēļās nogalēs traucāmies uz mūsu jauno māju. Nu tieši tāpat kā manā bērnībā! Tik pozitīvas emocijas un atmiņas! Es atceros to laiku no savas bērnības, kā vēl šodien. Pienāca piektdiena, kad beidzās visas mācību stundas, es steidzos uz mājām, lai sagaidītu māsas un brāli, sakrāmētu mantas, kas jāņem līdzi (drēbes pāris dienām, neizpildītos mājas darbus un vēl šo to) un devāmies uz vilcienu (vai arī reizēm vecāki mums atbrauca pakaļ ar mašīnu), lai brauktu uz Carnikavu vai Gauju. Darba dienas es pavadīju Zolitūdes dzīvoklīti ar omu, bet brīvdienas un visus brīvlaikus pie dabas ar vecākiem! Nu arī mūsu bērniem būs līdzīga pieredze. Jē!

Uzmanību!! Uguns...

Dzīvojot mājā, iznāk vairāk piedomāt arī par drošību! Gan par ugunsdrošību mājā, gan arī, bērniem ārā dedzinot zarus, metāla mucā, gan arī ikdienā kurinot apkures katlu vai malkas plītiņu . Kā arī vecākajiem dēliem, darbojoties ar zāģīti un cirvi, jābūt īpaši uzmanīgiem.  Te ir mans raksts par Ugunsdrošību dzīvoklī. Tagad mums ir pat divi dūmu detektori, katrā stāvā viens, kas savstarpēji ir saslēgti jeb savienoti, ar domu, ja pīkst viens, tad pīkst arī otrs! Un ugunsdzēšamie aparāti pat veseli 3, jo viens ir pirmājā stāvā pie malkas plītiņas, otrs ir otrajā stāvā - virtuvē, un pats lielākais ir pagraba daļā pie apkures katla. Kā arī viens no ugunsdrošības noteikumiem ir tāds, ka durvīm no "kačigarkas" uz dzīvojamo telpu ir jābūt uguns drošām jeb no metāla. Mūsu gadījumā tās ir koka durvis, kas apsistas ar metāla plāksni un tā arī der.

Komiksi

Kad mūsu bērni tiek pie jauniem komiksiem, tad viņi tos var pētīt, skatīt, lasīt un atkal šķirstīt stundām! Un tas ir pavisam nopietni. Kad izskata vienu žurnālu, tad samainās ar māsu vai brāli un skatās nākamo. Tad pa vidu vēl kāds strīdiņš, kurš skatās pārāk illllgi, vai arī tas vēl nav redzēts un to paņēma māsa utml. Bet komiksi - tā ir varena nodarbe, vismaz mūsu bērniem!  Šoreiz mums jāsaka, lielu paldies, mūsu jaunajai kaimiņienei, kas atnesa mūsu bērniem veselu maisiņu ar 50-to gadu komiksiem! Paldies! Uz pāris dienām mājās bija miers! 

Vāveres

Atrodi katrā bildē vāveri/es! Lai Jums svētīgi Līgo svētki un Jāņi!

196 dienas jeb 6 mēneši +

Jau pusgads pagājis! Esterīte mums ir otrā meitiņa - peciņa, kas vēl uz 6 mēnešiem īsti nevēlās, bet divas nedēļas vēlāk veļas, kā lielā. Tagad drošākā vieta viņai ir tikai un vienīgi uz grīdas. Ja pirmie mēģinājumi apvelties un dzīvoties uz vēderu tika pavadīti ar nepatīkamiem saucieniem, jo te viena roka traucēja, iesprūdusi kaut kur zem vēdera, te otra roka kaut kur aizķērās, tad tagad prasme ir rokās un to dara arvien biežāk un apzinātāk. Un pasakiet vēl, ka zīdaiņi neko nesaprot... ja lieku viņu uz grīdu, viņa labprātāk vēl joprojām izvēlas gulēt uz muguras vai sāniem, vai velties ap savu asi, un pārvietoties tā kā māk un sanāk, noteikti, ka visu vērot, visus novērot un spēlēties ar mantām, jo velties uz vēdera un atpakaļ ir sāpīgi uz cietas grīdas, var atsist pakausi, pat, ja paklāta mīksta sedziņa. Tad noliekot viņu uz gultas, viņa veļas vienā rāvienā. Ciets, mīksts - noteikti jau apgūti "termini" sajūtu līmenī ;)

Brīnumšvammītes

Es pirmo reizi ar melamīna sūkli iepazinos  www.ecovvt.lv pirms kādiem 8 gadiem, bet toreiz ne mani interesēja tās sastāvs (kas pēc būtības ir ķīmisks), ne es diži tās izmantoju. Vienkārši nebija nepieciešams un nopirku vairāk aiz ziņkāres, lai izmēģinātu. Bet šogad pārceļoties no īres dzīvokļa uz savu māju, es tās iegādājos ar rezervi, jo mūsu dzīvoklī visur bija baltas, krāsotas sienas… un, ziniet, ar tik daudz bērniem kā mums, paliek švīkas, nospiedumi un daudz kas cits, tik mīļš un jauks uz sienām, lai kā mēs vecāki to negribētu. Tad nu šīs super švammītes izglāba situāciju, jo notīrīja visu, ko parasts ūdens un lupatiņa, pat mikrošķiedras, netiktu galā. Un dzīvoklis mums bija jāatstāj vislabākajā tīrībā, ja sienas nevarētu notīrīt, tad, visticamāk, ka nāktos tās pašiem pārkrāsot.

Viena nedēļa un 4 brīnišķīgas dienas

Šis raksts tapa ilgi, un šodien atkal tam izgāju cauri un nolēmu dalīties mūsu pieredzē! Paldies, Tev, Pārsla par visu, visu!!! Mīlam Tevi, ļoti, ļoti! Kad es pirmo reizi Sejas grāmatā (Facebook) ieraudzīju aicinājumu uz Vidzemes augstkolas 20. dzimšanas dienas salidojumu/dzīrēm, mani pārņēma nostaļģija, un es ilgojos pēc Latvijas. Pēc iespējas atkal satikt sen neredzētos kursa biedrus un pārmīt ar viņiem kādu vārdu. Aprunājoties ar vīru, mēs nolēmām, ka es došos uz šo balli, un mēs ļoti laicīgi, jau pirms vasaras atvaļinājuma 2016. gadā, nopirkām man biļetes lidojumiem uz Rīgu un atpakaļ. Laiks gāja un, protams, ka man visu laiku bija sirdī, ka varbūt arī vīrs varētu man braukt līdzi, jo divatā ir jautrāk. BET vienmēr pastāv atrunas, ka nav naudas, ka nav īsti, kas varētu pieskatīt mūsu bērnus, jo mana mamma diemžēl tajās dienās arī strādāja un šoreiz nevarēja izlīdzēt. Tā tas arī palika. Es pamazām nobriedu un pieradu pie domas, ka 4 dienas man būs mans mini atvaļinājums viena...

Malkas plītiņa

Es nemāku. Es tik tiešām nemāku, piemēram, izcept pīrāgus, izmantojot, malkas plītiņas cepeškrāsni. Bet es mācos. Man ļoti, ļoti patīk malkas smarža, kad to iekurina! Un ēdiens ar liekas gardāks. Nezinu, vai tās ir tikai iedomas, vai arī dzīva uguns ir dzīva, un tas piedod ēdienam savu garšas niansi, ko nevar iegūt ne ar vienu elektrisko vai gāzes cepeškrāsni. Pēc pāris apdegušiem iznākumiem, mācos uzmanīt cepeškrāsni un biežāk pārbaudīt rezultātu ;) Un ar katru reizi sanāk arvien labāk.

Zāles pļaušana

Tagad atskatoties, varu droši teikt, ka mums visiem, tas bija īpašs laiks. Jūnija pirmās divas nedēļas dzīvot pie maniem vecākiem, bet šoreiz stāsts par braukšanu, par stūrēšanu un vadīšanu... Jau pavisam drīz, pēc nieka pieciem vai sešiem gadiem, mūsu vecākais dēls varēs pats braukt ar savu mašīnu, ko Zviedrijā sauc par "A-traktoru" . Tās ir speciāli pārveidotas un pielāgotas mašīnās ar max braukšanas ātrumu 30 - 40 km/h. Ja ir vēlme tās aplūkot, tad iemetiet googlē "atraktor" un pie bildītēm parādīsies mašīnas ar kurām ir atļauts braukt jauniešiem. Bet kamēr tiesības vēl nav un braukšanas āķis ir lūpā, tikmēr vectēvs apmāc dēlu pļaut zāli. Bet mūsu bērni ir viegli, mazi un smalciņi (noteikti zem vidējās normas kg un cm ziņā attiecībā pret vecumu), tad nu opīša zāles pļāvējs nedarbojās, jo vadītājs, vārdā Pēcis, bija pa vieglu... un opim nekas cits neatlika, kā sēdēt aizmugurē. Dēlam jāpaaugas, lai varētu braukt viens pats... laikam būs viņus kārtīgāk jābaro ...

Nature...

Lai gan remonta darbi nenotiek tik ātri kā bija ieplānots un visu laiku parādās kādi jauni pārsteigumi* pie mājās, tomēr mēs esam ļoti apmierināti ar mūsu jauno mājvietu, un jūtamies šeit tik tiešām kā SAVĀS MĀJĀS! Un tas ir pats galvenais! Mums te tik tiešām ļoti patīk! Un, ziniet populārākā mašīna Kalvā ir Traktors !! ;) Bet Rūcītis par to ir īpaši priecīgs.  Te ir klusums un miers. Lai gan pēc kaimiņa lauka mēslošanas, tagad ir fiziski ļoti daudz mušu, bet mēs ceram, ka tās ar laiku pazudīs. Pie griestiem karājās pāris mušpapīri, un mēs jokojot atceramies stāstu par Emīlu no Lennenbergas, un viņa pieredzi un pārpratumus ar šiem lipīgajiem papīrīšiem ;)

Laiva un Ūdens

Dodiet bērniem laivu ar ūdeni un viņiem vairs neko nevajadzēs! ;) Izklaide plašai vecuma grupai, sākot no 2 gadiem līdz pat 11 + un, kas par komandas darbu un radošumu! 

Kristīgās skolas noslēgums

Ir noslēdzies vēl viens mācību gads un jau veselu nedēļu, mēs kopā ar bērniem baudām vasaras brīvaliku! Šis bija pēdējais mācību gads kristīgā skolā mūsu bērniem. No vienas puses - žēl, jo mums patika skolas vērtības, atmosfēra un pamatprincipi. No otras puses - prieks, jo jauna skola paver jaunas iespējas un draugus. Kā arī bērniem ir tieši tādas pašas izjūtas. Prieks un skumjas savijušās kopā... Aizlūgsim, lai nākamais mācību gads viņiem būtu tikpat, ja ne vēl svētīgāks un Dieva žēlastības bagāts! 

Palikt mierā.... kad uznāk lielā dusma...

Paldies, Tev, Solvita par jautājumiem:  AAAA, gribēju jautāt, vai bieži dusmojies, vai tevi var ātri nokaitināt bērni? Ko Tu dari, kad nāk lielā dusma? Tagad sēžu un par to visu domāju... kā tad tur īstenībā ir? Te ir mana atbilde Solvitai: Jā, es dusmojos. Man jau liekas, ka bieži, jo bērnu daudz... līdz ar to nedusmojos visu laiku uz vienu, bet tad atnāk otrs un čīkst, tad jau trešais klāt un tā pa apli!  Ja bērniem prasa, viņi saka, ka nē... redz, bērni ātri aizmirst un piedod! Un dzīvo tālāk, bet es te dzīvoju savos pārmetumos, kas arī jānes Dievam pie kājām un jānoliek! 

Asakas

Vai nav kolosāli, ka svaigas zivis var dabūt tepat uz vietas? Nē, nevajag braukt uz veikalu, vai iet pie zvejniekiem, bet vajag iet pašiem makšķerēt! Pāris reizes nedēļā opis ar vecākajiem dēliem un ar vai bez tēti dodas makšķerēt uz vietējo upīti! Bērniem nedalītas uzmanības laiks un mums pēc tam garšīgas pusdienas/vakariņas ar svaigām zivīm. Un tā kā pagājušajā svētdienā Dievkalpojums bija tikai vakarā, tad no rīta divi vecākie dēli ar tēti un opi devās makšķerēt uz upi. Atkal viens maisiņš ar mazajām  raudām . Paldies par pusdienām!  Man un vīram tās liekas pašsaprotamas lietas, kā notīrīt zivis jeb ērtāk un ātrāk izņemt asakas. Tas ir ļoti aktuāli, jo mājās ir mazi bērni, un aizrīties ar asakām nav nekas jauks (bet ja tā tomēr gadās, tad man bērnībā mācīja pa virsu apēst rupjmaizes šķēlīti). Ja lielie bērni loba zivteli jau paši (teorētiski jau māk, bet ar to praksi iet tā pašvakāk), tad mazajiem mēs palīdzam, un reizēm arī visiem izlobām.

Trauku mazgāšana ar rokām

Sakiet ko gribiet, bet trauku mazgāšanā ar rokām ir kaut kas īpašs! Tā ir sava veida "meditācija". Varbūt es tā saku, jo pēdējos 8 gadus, ikdienā manā vietā traukus ir mazgājusi viena no mūsu "verdzenēm" - trauku mazgājamā mašīnām, protams, ka ar mazākiem un lielākiem pārtaukumiem, piemēram, ciemojoties Latvijā utml.  Es tik tiešām to tagad izbaudu, lai gan manām rokām tas nepatīk, jo man uzreiz parādās sausas ādas "pēdas", jo kā jau katrai māmiņai, ūdens vienkārši ir par daudz: mazgājot traukus, augļus vai dārzeņus, gatavojot ēst, tīrot māju, mazgājot bērnam dibenu, mazgājoties utml. Bet cītīgi smērēju roku krēmu un ticu, ka ar laiku būs labāk un tas pāries. 

Pateicības gājiens 2017

Jau ceturto gadu pēc kārtas Zviedrijas Nacionālo dienu, 6. jūniju, mēs pavadījām kopā ar savu draudzi un citiem kristiešiem, jo devāmies atkal Pateicības gājienā no Šēnes uz Činnu (Skene - Kinna) . 4 km kopā ar draugiem un bērniem foršā kompānijā un interesantās sarunās. Šis gads ir īpašs ar to, ka mūsu gājienam pievienojās mūsu krustmeitiņa ar ģimeni no Latvijas! :)  Pusceļā dzērieni un "karstais suns", kā arī bērniem pārsteiguma dāvaniņas, un lielais kūkas gabals gala mērķī, palīdzēja arī nogurušajām kājelēm sasniegt finišu!  Ja pagājušajā gadā Estere šo gājienu veica man puncī, tad šogad jau varēja piedalīties pati! Kā arī visa diena bija tik silta un saulaina... pēc gājiena debesis iekrāsojās pelēkas un nākamajā dienā jau lija lietus, kas turpinās joprojām. Dievs ir varens! 

Māmiņa un mini?

Vai mēdz būt par īsiem svārkiem vai kleitiņām? Nu tādas jostas tipa… noteikti, ka jā! Bet mans ieteikums ir karstās vasaras dienās zem īsas, plīvojošas kleitas pavilkt vēl īsākus šortiņus, jo, ja uzpūtīs vējš, nebūs redzamas apenītes, kā arī, ja kaut kur nepiedomājot iznāks pieliekties, neviens neredzēs "pliku dibengalu", bet gan šortiņus. Ļoti praktiski, ērti un man jau liekas, ka arī kičīgi! Man patīk un tas man ļauj būt brīvākai savās kustībās un gaitās!  P.S. Lai gan pie mums pēdējās dienas līst lietus, mēs tomēr ticam un ceram, ka karstās dienas un siltais laiks arī pienāks pirms apkures sezonas sākšanās! ;) 

Tagad

Kopš piektdienas, mēs esam beidzot pilnībā pārcēlušies uz māju! Jā, šis laiks bija ļoti ražens un piepildīts! Krāmēšanās un pakošanās. Mantu pārvešana. Remontu plānošana. Iepirkšanās Latvijā. Virtuves plānošana. Veikalu apciemošana. Dzīvokļa atstāšana. Lielā tīrīšana. Anglijas omītes viesošanās un palīdzība (Paldies, Tev mīļā!). Dārza sakopšana. Iekārtošanās. Mantu izkrāmēšana. Kastu pārnešana. Remonti, remonti un remonti, kas vēl iet un aktīvi turpinās... viss vēl notiek.