Kārlis Vērdiņš
Labvakar, mūsu mazo draudziņ!
Mēs esam onkuļi un tantes,
mēs atnācām pie taviem vecākiem,
lai visu nakti plītētu un rītu,
lai pārrunātu garlaicīgas lietas
un dejotu pie vecas, stulbas mūzikas.
Drīz senči liks, lai ej uz savu istabu
un centies aizmigt, klausīdamies spiedzienos
un stikla šķindoņā, ar kādu saplīst glāzes.
Un gadiem ilgi vilksies mūsu nakts. [..]
Visiem bērniem ir tiesības: par drošu bērnību!
Arī es nevarēju palikt vienaldzīga, uzzinot Dobeles traģēdiju. Ir jārunā. Ir jāraksta. Ir jādomā un pašiem jārīkojas. Nekas nemainīsies, ja mēs neko nedarīsim!
Mums, Zviedrijā, ir aktuāla kampaņa, kas ir pret vardarbību. Viņi ir izstrādājuši kolosālas grāmatzīmes, kas ir pieejamas pie ģimenes ārsta, pediatra, slimnīcās un poliklīnikās.
Varbūt arī Latvijā vajadzētu ieviest ko līdzīgu. Tas ir tāds mazumiņš, bet kolosāls atgādinājums ikdienā - nepalikt vienaldzīgiem!
Oriģināla grāmatzīme pdf formātā ir pieejama TE. Bet tās "mesidžu" jeb tekstu, es iztulkoju un padalos arī ar Jums...
Tas aizņem tikai vienu minūti, lai izmainītu kāda bērna dzīvi!
Tas neprasa vairāk kā minūti, lai:
- Apskautu bērnu;
- Ieklausītos bērnā;
- Dotu bērnam savu laiku;
- Runātu, nevis kliegtu;
- Ievilktu dziļu elpu;
- Aizkavētu, ka bērnam dara pāri;
- Ieklausītos savā sirdī;
- Ticētu un aizsargātu visus bērnus.
Tas aizņem tikai vienu minūti, lai novērstu vardarbību pret bērnu!

Komentāri
Ierakstīt komentāru