Pāriet uz galveno saturu

Pastaigā, pastaigā

Var jau likties, ka iziet pastaigā ar sešiem bērniem ir tikpat vienkārši kā ar vienu. Un savā ziņā, tā jau arī ir. Tikai, ja viens bērns mēdz kašķēties un negrib iet ārā, tad mums tas viss jāpareizina ar seši. Šī bija mūsu pastaiga vakar, sestdienā. Vīrs ierosināja, Estere pagaidām vēl klusē ;), Rūcītis teica - JĀ! Uz mežu, bet pārējie 4 bērni sauca - NĒ!!! Nu, ko lai dara? Balsot? Mammai jāpaliek mājās vai arī tētim, kas tik ļoti gribēja tikt uz mežu? 


Sākās "debates" un "diskusijas", argumenti un iebildumi. Visus pierunājām vai arī vienojāmies, kas to lai zina. Bet visi tikām līdz ģērbšanās fāzei. Daļa izgāja jau ārā, un es viņiem pievienojos. Mājās vēl palika tētis ar vienu bērnu, jo ciemojās NE TĀDAS jakas kašķītis un KAPUČU traucēklis ;) Tikmēr ārā starp puišiem arī "razborkas". Ah, vai tas reiz beigsies? Lipīgi ir tie kašķi un niķi, kas arī man, vēl pie mājas esot, pielipa... 

Labi, esam ārā ;) Dodamies tālāk.. nolēmām, palikt pie mājas skolas spēļu laukumā un pēc tam devāmies līdz nākamajam spēļu laukumam un atpakaļ ;) Pa ceļu vēl kādam kāds niķītis piemetās, bet tāda jau ir tā dzīve. Un tie kas iepalika un spītējās, tika arī mazliet panesti. 

Un ticiet vai nē, bet pastaiga noslēdzās arī ar kašķīti... skaaaaaaļu kašķīti. 

Bet kopumā uz to visu atskatoties un neņemot vērā visus lielos un mazos kašķīšus, tā bija viena varena pastaiga ar smaidiem, smiekliem un jautrībām. Un Pēcim sanāca kolosālas bildes ;) 





















Un te sākās Pētera uzņemtās bildes :) 












Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts