Pāriet uz galveno saturu

Marts 2014

Tā kā es esmu dzimusi martā, tad šis mēnesis man ir, no sava gala, bijis ļoti īpašs. Bet šogad tas ir bijis pavisam īpašs! ;) 

Pēc jubilejas mana virtuve kā īsts botāniskais dārzs. Skaisti.
  • Šajā mēnesī mēs kārtojām vidusskolas eksāmenu zviedru valodā. Jā, ir nolikti, ne tikai eksāmeni, bet viss kurss! Super! Prieks par labi padarīto darbiņu! Palicis vēl pēdējais kurss - zviedru valoda vidusskolas līmenī - 2 jeb B (ir jau arī C, bet pagaidām to neplānojam studēt).
Mūsu saulītes pavasara saulītē. 
  • Vēl mēs uzsākām apmeklēt vecāku kursus "Active parenting".
  • Ne tikai šajā mēnesī, bet jau februāra beigās, es uzsāku pierakstīt un plānot ēdienreizes, ko un, kad mēs ēdīsim, lai vieglāk visu pārredzēt, laicīgi iegādātos izejvielas u.t.t. Esmu diezgan priecīga par to un plānoju to arī turpmāk darīt. Pirms tam es to darīju uz mazām lapiņām, kas pazuda, bet tagad man tam tiek atvēlēts vesels kalendārs :) 
Ēdienreižu plānošana. 
  • Pirmās divas marta nedēļas bija tik saulainas un siltas, pat līdz +12'C dienas vidū, bet mēneša otrā pusē siltums drusku pazeminājās līdz ~ +7-8'C pa dienu un sāka līt. Tik tipiski Zviedrijai. Tāpēc prieks par mazajām saulainajām pēdiņām, ko Māris iemūžināja, kādā saulainajām nedēļas nogalēm. Bet neskatoties uz laika maiņām, marta beigās atkal jau saulīte mūs lutināja, un temperatūra pa dienu pat sasniedza + 15'C.
Reiņa pēdeles. 
  • Šajā mēnesī mēs ne tikai pirmo reizi apmeklējām suši bāru Burosā (Borås), bet arī vienā jaukā sestdienā, tādu uzrīkojām paši pie sevis. Ir tik jauki, ka mums visiem tik ļoti garšo - suši. Tie ir mūsu mazie svētki, kā palutināt vienam otru. 
  • Kā arī pirmo reizi mēs visi kopā apmeklējām Kino teātri Zviedrijā. Tas arī bija viens svarīgs notikums!
  • Mēneša vidū mums bija arī karš ar galvas utīm, kuru mēs pieveicām! 
  • Vienā jaukā svētdienā pēc dievkalpojuma, mums bija Mazo grupu ģimeņu tusiņš Orbī (Örby) draudzes namā. Tā kā tas notika pa dienas vidu, tad mēs kopā pagatavojām pusdienas, paēdām, piedalījām īsā lūgšanas grupā, kamēr vīri pieskatīja bērnus un novāca galdus un otrādi. Bet, tā kā es ierosināju cept picas, tad mans uzdevums bija iepriekš pagatavot picu mīklu. Paldies, Elizabete, par tavu fantastiski gardo picas mīklas recepti. Visiem tā ļoti garšoja. Kā arī saldajā no mūsu puses viņi nogaršoja jāņogu uzpūteni jeb debesmannā. 
Māris pirms dievkalpojuma pārmīca picas mīklu. 16.03.2014. 
  • Griezt, griezt, griezt, tas ir Reinim topā jau kādu laiku. Viņš to dara tik cītīgi un uzmanīgi, un pats galvenais, ka ne tikai ar šķērēm griež papīru, bet arī ar nazi, piemēram, marinētos vai svaigos gurķīšus, ko pieēst klāt pie pusdienām! Mans lielais palīgs virtuvē! 
Reinis griež gurķīšus. 18.03.2014.
  • Martiņai gan iznāca neveiksmīgi "ieskriet" durvju stenderē un divas dienas vēlāk darbojoties ar šķērēm un papīru, iegriezt sev pirkstā, bet kā mēdz teikt latvieši: "līdz kāzām sadzīs!"
  • Pēteris saaukstējās. Laikam pirmo reizi tik nopietni kopš mēs esam pārcēlušies uz Zviedriju. Palika visu nedēļu mājās, ēda ķiplokmaizes un priežu pumpuru sīrupu, dzēra ingvera un timiāna tējas, gulēja, atpūtās, lai uzkrātu spēkus un varētu atgriezties skolā. Īstenībā ļoti zīmīgi ir tas, ka arī rudenī Pēteris saslima tieši pēc "Glābšanas dienas" savā peldēšanas skolā, kur viņi lec ūdenī nevis peldšortos, bet gan pidžamās. Pēterim, tas kaut kā neiet pie sirds. 
  • Arī Kristaps saaukstējās, bet ne tik smagā formā, lai atdzeltu viņa dzimšanas dienas ballīti - bērniem. Tomēr neskatoties uz to, arī Kristaps pāris dienas palika mājās, lai nenoliktos pa visam. 

  • Mūsu draugam Staņislavam martā palika 29, tad nu mēs nolēmām viņu arī mazliet pārsteigt un apsveikt. Kādā sestdienā, Māris uzaicināja viņu uz talku jeb darbiņu, lai kopā mežā salasītu zarus un no tiem pītu lūk šādu sētu mūsu topošajai kompostu kaudzei.
    Sacīts, darīts! Palīgs bija klāt! Kā jau pēc kārtīga darba, pēc tam visi kopā paēdām vakariņas, un, kamēr Stasis internetā meklēja bērniem animācijas filmiņu "Nu, pagaģi zajec" jeb "Nu, pagaidi, zaķi!", tikmēr mēs aizdedzinājām svecītes un nesām torti bijušajam jubilāram! Izdevās! Viņš neko nenojauta. Pagaršojām katrs pa mazam gabaliņam un devām viņam kūku līdzi uz mājām, jo kā nekā tā taču bija dāvana no mums viņam! Paldies, Stasi, ka padalījies! 
Stasis tika pie tradicionālās latviešu "Cielaviņas". 
  • Kā arī pāris nedēļas Mārim iznāca diezgan intensīvi pastrādāt. Tas no vienas puses priecē, no otras puses pēc 1.5 gadu, ko mēs pavadījām vairāk vai mazāk dien dienu kopā atkal, iznāk pagrūti pierast, ka pa dienu es esmu viena pati mājās ar četriem bērniem, ka nav kas palaiž mani uz sporta zāli u.t.t. Bet visām lietām ir savi plusi un mīnusi. Rīt atkal atsākās studijas, kas ilgs līdz jūnijam, tad jau atkal vairāk būsim kopā, lai mācītos un attīstītu savu zviedru valodu. 
  • Diemžēl ar jauno lekciju grafiku, mums ar Reini un Martu vairs nesanāks kopā apmeklēt "Māmiņu grupas" Orbī (Örby) draudzes namā, jo mums tajā laikā būs lekcijas. 
  • Nosvinējām arī mana brāļa Artūra - 25. Kā laiks skrien! Bet šī kopā sanākšana mums beidzās diezgan traģiski, jo mans tēvs ar ātro medicīnisko palīdzību tikai aizvests uz slimnīcu pēc epilepsijas lēkmes, kas bija pirmo reizi viņa mūžā. Jā, manam tēvam tagad ir arī epilepsija. Tās ir insulta sekas un labi jau ka tā, ka viņam lēkme bija, kad mēs visi bijām mājās. Tā kā izskatās, ka mans tēvs tomēr autovadītāju tiesības neatgūs un diez vai arī atsāks strādāt, kā bija plānots ar pirmo aprīli, rehabilitācijas ietvaros. Kopumā par šo visu situāciju vajag aizlūgt! Paldies, Jums par to! 
  • Kā arī rīt, mēs nosvinēsim manu vārda dienu kopā ar Kristapa dzimšanas dienu radiņu lokā. 

Parīt sāksies jauns mēness un līdz ar to arī jauns izaicinājums, tikai šoreiz zaļo kokteilīšu jomā. Kā mums ar to veiksies došu ziņu Jums mazliet vēlāk, pēc pirmās nedēļas ;)

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts