Ja pavisam godīgi, man ļoti negribējās neko svinēt, varbūt tieši tāpēc, ka cipars apaļš, un tu esi vairāk vai mazāk "spiests" rīkot mega lielo tusiņu. To vien iedomājoties, man šermuļi gāja pār kauliem, jo tādā gadījumā no manis gaida: perfekti tīru māju, uzklātu auksto un silto galdu, bērnus ar perfektu uzvedību, mani pašu - sakoptu, kā tikko kā iznākušu no skaistumkopšanas salona... Hmm... Vai nav mazliet par daudz prasīts no daudzbērnu māmiņas?
 |
| Ielūgumi... |
Bet īstenībā, vai tad tiešām no manis to gaida mani radiņi? Es domāju, ka nē, bet tā ir manis pašas veidotā latiņa, kurai man vajadzēja pārlēkt pāri, sākt rīkoties un plānot visu tā, kā man pašai gribas. Pēc ilgām domām un pāris diskusijām ar vīru, māsām un draugiem sapratu, ka es tomēr gribu svinēt, bet jāizdomā, kā es tieši gribu, bez liekas pompozitātes, bez tostiem un garām runām... tā vienkārši un mīļi. Kā jau jūs iespējams, ka iepriekš esat lasījuši, es ļoti
iedvesmojos no Sandriņas vēstules, jo pāris dienas vēlāk tika uzmeistaroti arī ielūgumi.
 |
| Procesā... kad virtuvē ir pilnīgs bardaks jeb darba kārtībā :) |
Ballīte gan tik pārcelta no sestdienas uz svētdienu, pirmkārt, lai mana māsa Inta tiktu, kas domāja, ka tajā dienā strādās, bet beigās tomēr nē, otrkārt, lai man būtu viena brīva diena, kad visam sagatavoties, bez stresa un steigas.
Tā mierīgi. Vismaz šoreiz varēju ļauties vairāk vai mazāk savai improvizācijai. Kamēr es pa virtuvi griezu un jaucu salātus, Māris ar bērniem dzīvojās pa pagalmu un baudīja pavasara saulīti. Un pusdienas mēs pirmo reizi ieturējām terasē. Tik jauki! Mēs sēdējām, ēdām un runājāmies pāris stundas, jo bija tik grūti atkal piecelties un iet turpināt darbiņu, jo bērni jau atkal spēlējas savā nodabā, un mēs ar vīru varējām baudīt šo burvīgo miera mirkli. Iekšā man ik pa laikam kāds sauca, tu nevari sēdēt, tev jāiet strādāt, ej, celies... Bet ziniet šajā reizē es paklausīju vīram un vienkārši atpūtos jeb uzkrāju spēkus. Varbūt man tas neko daudz nenozīmēja un es labprātāk ietu griezt tālāk siera salātus, bet mana vīram tas nozīmē tik daudz, ka viņš dienas beigās man teica LIELU PALDIES par šo pusdienas pasēdēšanu. Laikam jau ir jāiemācas ķert un baudīt tos mirkļus tajos brīžos, kad mums tie tiek doti un arī tad, ja man to negribas, bet otram tas ir TIK svarīgi!
 |
| Pusdienas ārā, jeb mana atpūta no ēdienu gatavošanas. |
Jau kādu laiku iepriekš es biju iesākusi pagatavot šādas virtenes, bet tikai tagad uz savu dzimšanas dienu, es tās beidzot pabeidzu. Man patīk. Negribējās pagatavot papīra, kas vairāk vai mazāk, bet tomēr ir vienreizlietojamās, kā arī negribējās pirkt, tad nu sagriezu mājās esošos audumus, daļai apdedzināju maliņas, bet daļai nošuvu, lai neirst tālāk un visu sašuvu kopā.
 |
| Manas pirmās šūtās virtenes |
Tā kā es nezināju, ka paslepus mans vīrs kopā ar draugiem taisa
man pārsteiguma ballīti, tas es pagatavoju arī ēdienu nosaukumu karodziņus gan latviešu, gan zviedru valodā, bet laikam jau vajadzēja latviešu un krievu, jo mēs svētdienas pēcpusdienā sarunājāmies vai nu latviešu, vai krievu valodā.
 |
| Ēdienu nosaukumu karodziņi. |
Tā interesanti sanāca, ka latvieši tiekoties Zviedrijā savā starpā sarunājas krievu valodā, kur no 11 pieaugušajiem ir tikai viens krievs, bet arī viena ukrainiete. Godīgi sakot, ir arī diezgan interesanti uzzināt, ko Anna saka par visu esošo situāciju Ukrainā, jo tā ir viņas dzimtene, un viņai tur dzīvo daudz radu un draugu.
 |
| Es ar Annu no Ukrainas. |
Tā kā man bija 19 ciemiņi: 11 pieaugušie un 8 bērni, tad nolēmām taisīt zviedru galdu, kā nekā mēs taču tagad dzīvojam Zviedrijā, bet latviešu stilā. Tas nozīmē, ka ēdieni bija uzklāti uz viena atsevišķa galda virtuvē, katrs paņēma, ko vēlējās un gāja apsēsties pie uzklātā galda. Bērniem bija savs mazais, zaļais galdiņš. Un vēl bija arī atsevišķs kafijas galds, jo, man patīk, ka nav pēc tam jāmeklē, kur ir kafijas krūzītes, cik karotītes vai šķīvīšu vēl trūkst. Viss ir saskaitīts un atliks, lai attiecīgajā brīdī var pieiet un vienkārši paņemt. Jo vairāk es sagatavoju un izdaru iepriekš, jo pēc tam man ir vieglāk, jeb es varu vairāk baudīt savu dzimšanas dienu.
 |
| Galdi saklāti. |
Šoreiz man ļoti palīdzēja mamma, kas ne tikai izcepa manu dzimšanas dienas torti, bet arī palīdzēja to izdalīt viesiem, kā arī mans mīļotais vīrs, kurš visus cienāja ar savu fantastiski gardo "Made by Māris" kapučīno! LIELS PALDIES Jums par to! Mīlu!
 |
| Mamma un vīrs strādā, kamēr es sarunājos ar ciemiņiem. |
Un atkal mani pārsteidza, jo vīra pačukstēti, manas māsas un brālis man uzdāvināja velosipēdu. Pirmo manā mūžā. Nu tagad mani gaida izaicinājums, jo man braukt ar velosipēdu iemācīja tēva tēvs jeb Gaujas opis, bet man nekad mūžā nav bijis savs ritenis... bija vīra, māsas, brāļa. Kā arī vienreiz jau es izkāpu
no savas komforta zonas, kad sāku atkal braukt ar mašīnu, kam ir manuālā kārba, tagad atkal man tik atliek saņemties un darīt. Jo ja pavisam godīgi, tad reizēm, ja kaut ko negrib vai es baidos, es izdomāšu 101 attaisnojumus, lai kaut ko nedarītu, bet ja es gribu, tad pietiek ar vienu argumentu, lai to vienkārši uzsāktu.
 |
| Mans jaunais braucamais. Videi, maciņam un ķermenim draudzīgs :) |
Ja jau svētki, tad arī traumas. Intiņa iepriekšējā dienā neveiksmīgi applaucēja sev roku, tik vien kā ar kartupeļu vārīšanas tvaikiem. Tad nu Stasis jeb Staņislavs ar Māri veic "medmāsas" opcijas, kā arī Jēkaba traumēto degumu atdzesē ar saldētiem ķiršiem, ja mājās nav ledus gabaliņi.
 |
| Mazās traumas. |
Lielie puiši pēc vakariņām pārsvarā dzīvojās pa āru, bet mazā kompānija pa pagraba stāvu jeb spēļu istabu. Kā nekā lieli puiši ir viena vienaudžu kompānija un Abigaila-Kamēlija, Reinis un Marta ir otra vienaudžu kompānija. Šoreiz es atļāvos bērnus īpaši nenodarbināt, bet baudīju to, kas viss notiek pats par sevi!
 |
| Mūsu skaistā meitiņa peciņa ēd torti. |
Ēdienu izvēlē es devu priekšroku aukstajam galdam, jo es domāju, ka vēl būs arī zviedru ģimenes, tas nozīmētu, ka visiem vietas pie galda nepietiktu un līdz ar to, ir vieglāk ēst auksto galdu. Bet tā zviedri mani apsveica jau piektdien, tad bija silta jeb tikko cepta gaļa ar dažādiem salātiem piedevās. Kā arī sausmaizītes, zemesrieksti un daļa cepumu tika sagatavoti un izcepti jau pa nedēļas vidu, lai man atvieglotu darbu.
Mans svētku galds:
 |
| Pārpalikumi, ko mēs tikai šo piektdien beidzot apēdām. |
Bet arī tas man patika, ka visu šo nedēļu es salīdzinoši minimāli iegāju virtuvē, jo no sākuma mēs apēdām to, kas pirmais bojājas - salātus kopā ar gaļu; bet pēc tam vēl ēdām gaļu ar citām piedevām un svaigiem salātiem, jo es tik tiešām biju ierēķinājusi klāt galdu uz 35 cilvēkiem nevis 19. Un, tā kā visas izejvielas jau bija sapirktas, tad nolēmu pagatavot plānotajos daudzumos, lai pēc tam mazliet atpūstos no virtuves darbiem. Un tas tik tiešām izdevās! Ir labi ja paliek pāri ēdiens vai nu daudz, ka tev paliek vismaz pāris ēdienreizēm, vai arī visu apēd, jo tad var pagatavot, ko citu. Bet, ja paliek pāri mazs kriksītis, tad bieži tas ir ne šis, ne tas.
Komentāri
Ierakstīt komentāru