Pāriet uz galveno saturu

Pedagogs? Pedagoģijas? Vai vienkārši - būt līdzās?

Es neesmu pedagogs. Neesmu to studējusi. Man ir tikai četri bērni un ikdienas pieredze darbā ar viņiem. Ir bijušas situācijas manā dzīvē, kad cilvēks no malas man jautā vai es esmu pedagogs? Nē, es neesmu viss. Kaut gan, kas tad īsti ir pedagogs? Vai tas, kam ir papīrs papīra pēc, vai arī tas, kam ir prakse strādājot ar bērniem? Es nezinu, ticu, ka var būt gan tā, gan tā. Katram sava dzīve un savs stāsts, bet šoreiz es vēlējos Jums dalīties ar savām pārdomām par bērnu audzināšanu.
Man ļoti patīk Montessori pedagoģija, lai gan neesmu to studējusi vai apmeklējusi kādus kursus, bet manas māsas pieredze, zināšanas un izglītība ir ievedusi mani šajā pedagoģijā. Es ik palaikam par to interesējos un izmantoju no tās, tik cik es zinu, varu un ir manos spēkos. 
Kristaps ar savu piramīdu.
Kādu vakaru, kad mūsmājās bija ikvakara darbiņš sakārtot istabu pirms gulētiešanas, Kristaps izdomāja sakārtot klucīšus trīsstūra jeb piramīdas veidā. Man tas tik ļoti iepatikās, ka ķēru pēc fotoaparāta, lai to iemūžinātu. Es priecājos pie sevis. Jo šī figūra man savā ziņā atgādināja kaut ko no Montessori darbiņiem. Montessori ir fantastiski darba uzdevumi un kolosāli "materiāli", bet tie ir dārgi. Tas ir labs ieguldījums, bet būsim reāli, ne visiem tas ir "pa kabatai". Reizēm, man, kā mammai, ir tāds maldīgs priekšstats par to, ka, ja man būtu to materiālu, tad gan es būtu "super" mamma, bērnus nodarbinātu un attīstītu u.t.t. Bet ne jau materiālos ir tā atslēga. Tajā dienā, es sapratu un priecājos par to, ka var arī ar pavisam vienkāršiem materiāliem veikt attīstošus darbiņus. Kristaps man palīdzēja ieraudzīt šos klučus, kā pavisam citu izejmateriālu ģeometrijas, matemātikas un formas apguvei. 

Vajag tikai mazliet iztēles un fantāzijas un šoreiz man palīdzēja mani bērni :) 

Nākamajā rītā pirms došanos uz skolu, t.i., apmēram 7 no rīta pēc brokastīm, mēs ar Reini paspējām no šiem klučiem būvēt "Ķīnas mūri" :) 
Reiņa "Ķīnas mūris"
Īstenībā jau, lai audzinātu bērnus nevajag neko īpašu. Pietiek ar laiku un ikdienas darbiņiem, lietām un priekšmetiem, jo, manuprāt, tas ir visiem vecākiem zināms, ka vislabākās mantas bērniem ir tieši tās, kas līdzinās vai ir "īstas", nevis spēļu, un cik gan daudz reizes, vecāki it kā bērniem nopērk mantu, bet īstenībā sev :) 

Vajag tikai būt klāt un palīdzēt bērniem attīstīties. Šodien es pagatavoju Tiramisū un cepu Napoleonu, jo rīt Oerbī mācītājam ir 60.dzimšanas diena, un Dievs man deva fantastisku iespēju, kalpot un palīdzēt viņa sievai sagatavot tortes, jo viņi nezina, cik cilvēku pēc Dievkalpojuma atnāks uz sadraudzību. Tad nu kamēr puiši gulēja diendusu, jo Marta jau bija izgulējusies, es cepu kūkas. Marta bija man līdzās, visu vēroja, mācījās un mazliet arī piedalījās procesā, sākot ar trauku mazgāšanu un beidzot ar miltu uzbēršanu uz mīklas paliktņa. Tā ir vislabākā skola bērniem, iesaistīt viņus ikdienas darbiņos, būt līdzās un pamācīt. Un viņiem ir interesanti. Marta godam divas stundas pavadīja kopā ar mani bez kašķīšiem, pēc tam gan talkā nāca tētis un brāļi, un viņi visi devās ārā ieelpot svaigo gaisu pēc tikko nolijuša lietus :) 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts