Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Kriksītim 9

Šodiena bija īpaša diena, jo mēs nosvinējām Kristapam 9. dzimšanas dienu! 

Marts 2017

Ziedu un slimošanas mēnesis. Marts mums turpinājās ar vēdera vīrusu. Tas bija ilgi un mokoši, jo lai visa mūsu lielā saime to izslimotu, tas prasīja drusku vairāk nekā divas nedēļās! Uhhh... un, iespējams, ka kāds vēl slimoja atkārtoti, jo viss sākās ar Martiņu, tad Rūcītis, es.... un tad atkal no jauna Rūcītis... un pārējie. Zviedrijā viņiem ir ieteikums, ka vēdera vīrusa gadījumā visa ģimene neiet ne uz skolu, ne uz darbu ( ieteicams ), lai neaplipinātu pārējos.  Vesels skaitās 48 h pēc pēdējās vemšanas un/vai caurejas. Bet mēs šos ieteikumus "pārkāpām", jo lielie puiši tā arī nesaslima, un turēt viņus mājās tikai un vienīgi tāpēc, ka mazais brālis un māsa slimo, man nelikās prātīgi.  Jā, zinu, iespējams, viņi bija vīrusa pārnēsātāji un izplatītāji, bet, iespējams, arī tāpēc nesaslima, ka nebija mājās visu laiku. Kas to lai zina? :) Bet tad viņiem gārām "ietu" slidošanas diena skolā, ko viņi tik ļoti gaidīja u.c. aktivitātes. Kaut gan visi slimošana...

Auzu pārslu un banānu pankūkas

Ko darīt, ja brokastu putra ledusskapī ir nostāvējusi jau pāris dienas? Izcept to pankūkās. Es tik vēl pievienoju pilngraudu miltus un  banānus - saldumam, jo putru vāru bez cukura, tik mazliet sāli, un tās var ēst tāpat, ar ābolu biezeni, ābolu-brūkleņu ievārījumu, zemesriekstu sviestu vai kādu citu piedevu ;) 

UPS... I did it again!

Lai gan ar savām pārdomām par starptautisko piegādātāju UPS , es jau izteicu Sejasgrāmatā (Facebook) zviedriski. Nolēmu arī Jums pastāstīt šo pārdzīvoto "bēdu/sāpi". Tuvojās dēla 9. dzimšanas diena un vīrs jau laicīgi internetā pasūtīja viņam dāvanu. Viss "čikiņā", dāvanai jāatnāk svētku nedēļas pirmajā pusē. Nekādu problēmu. Tik gaidām. Kamēr vīrs darba sapulcē, viņu mēģina kāds sazvanīt, bet tas neizdodas, jo viņš nevar tajā mirklī atbildēt uz zvanu. Kad vīrs atzvana, izrādās, tas bija UPS piegādātājs, kas nav varējis tikt iekšā mūsu mājā, un aizbraucis? Secinājums tik viens - viņš nemaz nemēģināja tik iekšā, jo es biju mājās, bet neviens pie mūsu durvīm nezvanīja. Te nu iztulkoju savu "bēdu" rakstu. ----------------------------------------- Pārdevēju kļūda, bet pircēju atbildība, vai tiešām?! Es tik tiešām vairs neizmantošu viņu pakalpojumus, jo tā nedrīkst darīt! Šoferis vīram zvanīja tikai 15 minūtes pirms piegādes brīža. Var taču arī...

Vasaras laiks

Man vienmēr piemirstās uz kuru pusi ir jāpagriež pulkstenis tajā rītā/vakarā, kad mēs pārejam uz vasaras vai ziemas laiku.... Un rīt ir pienākusi šī diena, lai arvien vairāk tuvotos vasarai! ;) 

Pastaiga pa "apgaismoto" ceļu 2,5 km

Kad divas nedēļās tika noslimotas un bērni uz maiņām palika mājās un skolu/bērnudārzu neapmekēja, jo te vienam, te atkal otram un tad diviem uzreiz bija piemeties vēdervīruss, tad beigās viss bija "līdz brošai" un svētdienā devāmies visi, vienā lielā, kopīgā pastaigā pa mežu!  Ahhh, cik labi būt ārā!  Kopš 12. marta esam atkal visi veseli un uz "strīpas" ;)  Parasti jau pēc slimošanām, un līdz ar to arī ierobežotām aktivitātēm, uz dzīvi skatās ar pavisam jaunu redzējumu un prieku!  Ja viss ir kārtībā un neoma piemetas, tad tajā brīdī, kad kāds saslimst, es sev atgādinu un jautāju - par ko gan es čīkstēju vakar, kad visi bija veseli!! Tas māca vairāk saredzēt un priecāties par ikdienas sīkumiem.  Šīs 2,5 km garās takas noteikti būtu vērts kādreiz izstaigāt vakarā pa tumsu, jo tad ir iedegtas laternas un ceļš ir apgaismots ;) 

"zaļās" pankūciņas

Ko darīt, ja pāri paliek "zaļais" vai "lillā" kokteilītis? Pievienot olas un miltus un izcept pankūkās :) Gadās arī tādas dienas, kad bērni negrib kokteili un nedzer, tad nu pagatavotais apjoms ir stingri pa daudz, lai to iztukšotu vecāki vienā dienā, un tā kā mēs principā nemetam ārā ēdienu, tad viss tiek pagatavos iekš kā jauna ;) No sākuma mēģināju izcept plānās pankūkas un tāpēc pirmās divas bija lielas, bet pēc tam pārtapa - mazās pankūciņās, ko bērni apēda launagā. Īstenībā gardi. Saldinātas ar banānu. Piemērotas arī cilvēkiem, kas nepanes laktozi. 

Ugunīgās olas ar tomātiem

Lai pabarotu mūsu lielo ģimeni ar šo ēdienu, es tik palielināju olu skaitu  no 6 uz 9. Un klāt mēs piecepām siermaizes ;) Šī ir laba recepte, ja mājās ir daudz tomātu, kas steidzīgi jāizlieto.

Sēklu "crunch"

Šis ir saldais sēklu maisījums ar ko papildināt brokastu musli, jogurtu, saldējumu vai putru.  1 dl (100 ml) ķirbju sēklas 1 dl sezama sēklas 1 dl saulespuķu sēklas 2 ēd.k. kokosriekstu eļļa 2 ēd.k. medus

Krampji pie paaugstinātas temperatūras

Februāra beigās mūsu vecākā meitiņa bija apslimusi. Viņai kopš piektdienas bija paaugstināta temperatūra, vakarā vēl arī slikta dūša, bet sestdienas vakarā/naktī no paaugstinātās temperatūras pat krampji. Par laimi tā nebija pirmā reize un mēs jau zinājām, kas ir krampis. Marta mums ir vienīgais bērns, kas ir tik jūtīgs uz paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Par Esteri vēl nav zināms. Krampji visbiežāk ir zīdaiņiem un bērniem līdz 5 gadu vecuma. Bērniem, kam kādreiz bijuši krampji, temperatūras paaugstināšanās virs 38°C nav vēlama.* Kad viņa bija maziņa, zem gadiņa, viņai vienu reizi bija krampji, un mēs pat traucāmies uz slimnīcu! Tā bija diena, ko es vēl joprojām tik spilgti atceros. Vairāki bērni bija vienlaicīgi slimi. Toreiz mums bija 4 bērniņi. Martai bija ļoti augsta temperatūra. Visi pa mājām. Grūta diena! Jo bērni mazi, vecākajam dēlam 5 gadi, jaunākajam zem gada un tad pa vidu vēl divi.

Jaunā Darba diena

Šis ieraksts tapa februāra beigās, bet tik vakar man izdevās to pabeigt līdz galām, tad nu lasām... 27.02.2017. Šodien ir īpaša diena, jo es esmu mājās viena pati! Vīrs beidzot ir atgriezies darbā, un šis laiks ir bijis tik svētīts! 11 nedēļas mēs bijām visi kopā. Gandrīz 3 mēnešus! Vīrs, es, un visi mūsu bērni. Protams, ka lielajiem puišiem ir skola, Martai - dārziņš, vīram divas dienas darbā bija kursi, bet tik vai tā - šis bija varen labs, mierīgs un ražens iesākums, mums kā 6 bērnu ģimenei. Viennozīmīgi - tas bija tā vērts! Kad vakar jautāju savam vīram, kā viņš vērtē šo savu laiku mājās. Viņš atbildēja: "Forši! Tik daudz, kas ir noticis: Estere piedzima , mēs māju nopirkām !"  Šī diena pagāja salīdzinoši mierīgi, kaut gan zinu, ka būs arī trakās un dullās dienas, nemierīgās un kašķīgās, bet es esmu pateicīga un priecājos par šo dienu! Jo rīt runāsim par rītdienu ;)

Esteres kristības

Lai gan parasti mēs topošos krustvecākus izdomājam un sarunājam, bērniņam vēl puncī esot, tad šoreiz atkal bija pavisam cits stāsts. Mums ilgi nebija "variantu", jeb bija vairāki kandidāti gan Latvijā, gan Zviedrijā, bet kaut kas šķita līdz galam ne tā. Viena no domām bija: izvēlēties krustvecākus latviešus un kristīt Esterīti vasarā Latvijā, kad plānojam tur ciemoties, bet man TIK ļoti patika kristību dievkalpojums Zviedrijā, viss piedzīvotais un emocionālais, ka es šai idejai pretojos.  Te ir mūsu pirmā pieredze , kristījot bērnu Zviedrijā. Zinu, ka kristību ūdens visur ir viens un tas pats... bet kaut kā tomēr gribējām te. Otrs variants bija lūgt "nodomātos krustvecākus" braukt uz Zviedriju un mūs apciemot, kā arī pie reizes nokristīt Esterīti, bet arī šis variants bija "so-so...". Trešais variants bija izvēlēties krustvecākus zviedrus. Nolēmām nekur nesteigties un pagaidīt.

Pazaudēt un atrast

Vai Jūs atceraties sevi bērnībā, kad pēkšņi pazuda viens cimds? Vai arī kārtējais lietussargs tika atstāts autobusā? Es noteikti, ka jā! Mūsu bērni tagad ir tādā vecumā, ka paši pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tas viņiem ir iemācījis ne tikai sekot līdzi laikam/pulkstenim, lai nenokavētu, uzmanīgi pārvietoties pa ielām, būt redzamiem gada tumšākajā laikā , bet arī uzmanīt savas lietas/mantas.  Mēs ik palaikam viņiem piekodinām un atgādinām, ka pirms izkāpšanos no autobusa vai vilciena, viņiem vēlreiz ir jāpārliecinās, vai visas somas, cepures un cimdi ir paņemti un nekas nav palicis uz sola. Bet gadās tik vai tā, jo mēs visi esam tikai un vienīgi cilvēki. Cimdu max lietošanas ilgums ir 2-3 mēneši pēc tam tie "pazūd" ;) Bieži vien mūsu bērni "piestrādā" par pastniekiem, jo atrod brālēnu vai klasesbiedru atstātās mantas vilcienā, jo viņi brauc vistālāk.

Prieks būt sievietei!

Semla

Vakar visā Zviedrijā ēda  semlor , jo tāda ir tradīcija. Pēc būtības man negaršo šīs, manuprāt, bezgaršīgās kviešu miltu bulciņas ar kardamona garšu, kas pildītas ar ābolu biezeni un/vai mandeļmasu un putukrējumu... Bet ir arī semluras , kas patiešām ir gardas. Vienu tādu es ēdu pagājušajā gadā bērnu skolā , kas bija pagatavota no kārtainās mīklas.  Ir pagājuši gandrīz pieci gadi, kopš mēs esam Zviedrijā , un šogad arī es mājās izcepu mums semluras ;) Hi-hi... Ar laiku pie visa pierod. Bet lielajiem puišiem pat skolā pēc Ziedkāpostu krēmzupas , tika pasniegta kēksiņa  semlura .  Tikai es šoreiz atradu netipisku risinājumu. Par pamatu maizītēm izmantoju tipisko spāņu saldo churros . Ļoti līdzīgi eļļā ceptiem virtuļiem. Šis noteikti nav veselīgais saldums, bet vienu reizi gadā jau var ;) 

..bet es un mans nams..

Šodien iesākas Gavēņa laiks... Es nezinu vai jūs kādreiz esat savā dzīvē gavējuši, t.i., no kaut kā atteikušies, bet tas ir ļoti īpaši. Kad mūsu vecākajam dēlam bija nepilni 4 gadi, viņš gavēja un atteicās veselas 40 dienas neskatīties animācijas filmiņas! Tas bija TIIK uzrunājoši! Mēs, viņa vecāki, toreiz pat negavējām tik uztīcīgi, kā viņš, mūsu 4-gadīgais dēls! No bērniem var tik daudz mācīties! Un mēs to apzināti, vai neapzināti arī darām katru dienu! Viņi mācās no mums, no mūsu attieksmes un darbiem, un mēs savā ziņā arī no viņiem... tik to bieži vien aizmirstam un nepamanām... Lai kāds būtu arī Jūsu lēmums šajā gavēņa laikā pats galvenais ir, lai "mēs kalpojam tam Kungam"! ;) 

Februāris 2017

Šim mēnesim mums ir divi atslēgas vārdi: māja un darbs jeb to visu varētu nosaukt arī vienā vārdā - pārmaiņas. Jo mēneša sākumā, pavisam negaidīti un neplānoti, mēs nopirkām māju  un mēnesis noslēdzās ar to, ka  vīrs atsāka strādāt ;) 

Trīskrāsainās konfektes

Paldies, Lauras blogam Madadele  un šīm konfektēm. Mēs tās arī izmēģinājām sestdien un tik tiešām garšīgas! Te ir viņas recepte.  Bet mēs gan veicām dažas izmaiņas.  Piemēram, konfektes nerotājām ar papildus šokolādes kārtu un kokosriekstiem. Kā arī pirmais slānis, mums sastāvēja nevis no kokosriekstu sviesta, bet gan no koksriekstu eļļas. Nākamajā reizē es domāju kokosriekstu eļļu sajaukt ar kokosriekstu skaidiņām. Un agaves sīrupu mēs aizvietojām ar medu ;) 

Kukurūzas pankūkas ar augļiem

Man patīk tās reizes, kad pēkšņi es pamanu, ka mājās ir izbeigusies tieši tajā brīdī nepieciešamā receptes sastāvdaļa, jo tas man liek būt radošai, eksperimentēt un meklēt alternatīvas. Tieši tā arī notika vienā dienā, kad ieplānojām cept plānās pankūkas, ko pasniegt ar augļiem un agaves+medus sīrupu. Hmmm... bet kviešu miltu mājās bija tik mazliet, tāpēc tos aizstāju ar kukurūzas miltiem. Neprasiet man proporcijas, jo es tās neatceros. Tas bija uz "bobi" ;) Un sanāca ar. Tās gan mazliet vairāk plīsa, bet apziņa, ka tās ir veselīgākas, jo satur mazāk balto miltu, to kompensēja. 

Pāri ezeram

Ir, tik tiešām ir jāizmanto tas laiks, kas mums ir dots - būt visiem kopā, kamēr vīrs ir bērna kopšanas atvaļinājumā un bērniem brīvlaiks, jo rīt jau atsāksies skola! Ja, ceturtdiena un piektdiena, mūsu pusē bija ļoti apmākušās un lietainas dienas, tad trešdiena mūs vēl lutināja ar saulīti. Tāpēc uzreiz pēc brokastīm, mēs nolēmām doties atkal ārā pie dabas - pastaigā apkārt mūsu iemīļotajam ezeram . Bet, kad nonācām savā galamērķī, mēs ieraudzījām, ko neredzētu. Ezers bija pilnībā aizsalis, tad nu mēs atkal sadaloties frontēs, kas sauc "jā" un "nē" ... nolēmām iet pāri ezeram! Tik ātra un raita pastaiga šajā meža/ezera teritorijā mums bija pirmo reizi ;) Vietām ledus "krakšķēja" jeb izdvesa interesantas skaņas, no kā mēs nobijāmies uz uzreiz meklējām cietzemi.