Pāriet uz galveno saturu

Pāri ezeram

Ir, tik tiešām ir jāizmanto tas laiks, kas mums ir dots - būt visiem kopā, kamēr vīrs ir bērna kopšanas atvaļinājumā un bērniem brīvlaiks, jo rīt jau atsāksies skola! Ja, ceturtdiena un piektdiena, mūsu pusē bija ļoti apmākušās un lietainas dienas, tad trešdiena mūs vēl lutināja ar saulīti. Tāpēc uzreiz pēc brokastīm, mēs nolēmām doties atkal ārā pie dabas - pastaigā apkārt mūsu iemīļotajam ezeram. Bet, kad nonācām savā galamērķī, mēs ieraudzījām, ko neredzētu. Ezers bija pilnībā aizsalis, tad nu mēs atkal sadaloties frontēs, kas sauc "jā" un "nē"... nolēmām iet pāri ezeram! Tik ātra un raita pastaiga šajā meža/ezera teritorijā mums bija pirmo reizi ;) Vietām ledus "krakšķēja" jeb izdvesa interesantas skaņas, no kā mēs nobijāmies uz uzreiz meklējām cietzemi. 

Šī pastaiga bija īsts ticības pārbaudījums, jo es tā arī paprasīju vīram un kas notiks, ja nu kaut kas notiek... Mēs esam tikai divi pieaugušie un 6 bērni! Kuru glābsim un kuru nē? Zinu, ka ar šādām lietām nejoko, un es patiešām nejokoju!!! Es biju patiešām nobijusies! Bet mēs nebijām vienīgie cilvēki, kas pārvietojās pa ezeru! Vairāki pensionāri ar slidām un slēpju nūjām aktīvi sportoja, vēl kāda ģimenīte arī slidoja, vēlāk parādījās arī bariņš jauniešu, bet neskatoties uz to visu, tik vai tā, tas bija ticības jautājums! Arī bērniem! Noteikti, ka būs ko atcerēties!

"Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām." Ēbrejiem 11:1

Un šoreiz cepām desas! Jē, visi piedalījās ugunskura kurināšanā un vēlāk arī tā dzēšanā ar sniegu! 

Tā kā mums iznāca divas dienas pēc kārtas pikniki, tad man vajadzīgo lietu sarakstiņš jau bija galvā. Un to nemaz nav tik daudz, es neminēšu "Esteres somu" ar rezerves drēbēm un autiņbiksītēm, bet pārējais ir te:
  • kaut kas ēdams: desas, maize, mizoti un sagriezti burkāni, sagriezti āboli, vīnogas un našķītis;
  • kaut kas dzerams: ūdens un karsta piparmētru tēja;
  • padibeņi;
  • sērkociņi;
  • nazis;
  • mašīnā atrastas papīra lapas, iekurināšanai.
Bija tik patīkami, ka es varēju gan pabarot Esteri ārā, gan arī samainīt viņai autiņbiksītes. Pavasaris tik tiešām ir tepat aiz "stūra" :) 

Un es patiešām jau biju aizmirsusi, ka šī nebūt nebija pirmā pastaiga pa aizsalušu ezeru mūsu bērniem. Nu, labi diviem jaunākajiem bija gan, bet četri vecākie bērni gandrīz pirms 4 gadiem kopā ar opīti un mums piedalījās kādā aizraujošā makšķerēšanā! Un tajā pašā gadā, mēs pirmo reizi iepazināmies ar šo fantastisko ezeru! 

Turpceļu mēs veicām daļu pa ezeru,  pēc tam daļu pa sauszemi cauri purvam un atkal pa ezeru, jo tā bija ātrāk un vieglāk stumt tandēmratus! Bet atpakaļ ceļu mēs pievarējām ejot tikai pa ezeru pāri tam, turoties krasta tuvumā! 





































Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts