Mūsu miestā notiek skautu nodarības, ko rīko vietējā luterāņu draudze. Lai gan pirmajā reizē to apmeklēja salīdzinoši daudz bērnu, virs 15, tad citās reizēs viņi bija tikai pieci vai seši.
Puiši skautus apmeklē "så där" jeb nevisai, jo pirmajā tikšanas reizē bija bērni, kas smējās par Jēzu un Dievu. Tas nu galīgi nav forši un dažam labam tas ļoti sāpēja: "Kā var smieties par Jēzu? Viņš ir mūsu Pestītājs", teica man dēls pēc savas pirmās skautu nodarbības.
Tāpēc ja tu esi vecāks, un tev ir bērni, pat ja Tu netici Dievam vai Jēzum, lūdzu, iemāci savam bērnam izturēties ar cieņu pret citām reliģijām, viedokļiem un domām!
Pirmajā reizē puiši bija vieni paši, tad viņi pāris reizes apmeklēja savas šaha nodarbības, jo tās notiek vienā un tajā pašā dienā, tad nu mēs mainām pulciņus. Bet nākamajā skautu reizē, dēliem pievienojās tētis, lai novērtotu visu no malas, lai vienkārši forši, klusumā un mierā, pastaigātos pa mežu, lai būtu sadraudzībā un dzirdētu kādu stāstu par Jēzu!
Bet arī es, mamma, gribēju foršu pastaigu pa mežu un tāpēc mēs vienā, jaukā brīvdienā devāmies pastaigā "skautiem pa pēdām". Atradām vēl vienu sēņu mežu un īstu melno odzi! Brrrr...
Lai vairāk runā bildes:











Komentāri
Ierakstīt komentāru