Realitātē ir kņada, dīdīšanās, ķiķināšana, bakstīšanās un visāda citāda "slepeni neatļauta" dauzīšanās. Ahhh... Reizēm jau liekas, cik par to var runāt! Katru vakaru viens un tas pats!!! Vienu brīdi palīdzēja un nostrādāja, kad katram bērnam bija sava svecīte, ko viņi aizdedzināja, tad smuki sēdēja visapkārt un to vēroja... Bet pie tā pierada un atkal viss no jauna ;)
Tagad mums ir šāda viena svecīte, kas iesprausta dekoratīvajās smiltiņās. Tad nu pagaidām sēž un klusi to vēro... vēro kā tā deg un paliek arvien mazāka un mazāka.
Cik ilgi tas strādās? Kas to lai zina, bet tas liek mums, vecākiem, būt radošiem ;) un visu laiku izdomāt, ko jaunu un oriģinālu...
Komentāri
Ierakstīt komentāru