Pirmdien un otrdien, četriem no mūsu bērniem bija rudens brīvlaika aktivitātes Ērbī (Örby) un Šēnes (Skene) draudzēs. Katru dienu kas cits un jauns, bet abi vakari noslēdzās ar kopīgām vakariņām - visai ģimenei. Ja pirmdien baudījām zupu un saldo ēdienu, tad otrdien mūs lutināja ar tako un šokolādes cepumiņu pie tējas ;) Reinis un Marta bija tādā sajūsmā, ka pēc šīs reizes vēlas arī apmeklēt Šēnes draudzes bērnu grupas, kas notiek otrdienās. Ahhh... otrdiena mums bija viena no brīvajām dienām bez pulciņiem, bet ko tik vecāki neizdarīs bērnu dēļ. Un prieks, ka viņi varēs būt kopā vienā grupiņā. Tikmēr man lielajiem puišiem latviešu valodas apmācība varēs būt mierā un klusumā ;)
![]() |
| Apdekorētie svečturīši un atslēgu piekariņi ;) |
Ceturtdien no rīta mēs ar visiem bērniem traucāmies uz vietējo poliklīniku, lai vecāko dēlu atrādītu medicīnas māsiņai, jo mums likās, ka šīs zāles tomēr nelīdz viņa iekaisumam un izsitumiem. Diemžēl pie ārsta tikt mēs nevarējām, jo no rīta zvanot (jau plkst. 7:45!!), visi ārsta laiki šai dienai bija jau aizņemti. Tāpēc mēs pirmo reizi izbaudījām, kāda tad ir zviedru "Drop-in" sistēma jeb dzīvā rinda, lai tiktu pie medicīnas māsiņas. Tā ir katru dienu no plkst. 9.00 - 10.00. Tu ierodies un no sākuma paņem numuriņu, lai tiktu pie reģistratūras. Par laimi tur bija spēļu stūrītis, un bērni tikmēr spēlējās. Pēc tam, kad pienāca mūsu kārta, es devos pie lodziņa un izstāstīju savu "bēdu", viņa piereģistrēja, mūsu gadījumā, vecāko dēlu dzīvajai rindai un mēs devāmies uz blakus telpu atkal gaidīt rindā, kad mūs pasauks. Arī tur bija atsevišķš bērnu stūrītis. Tad nu mēs visi tur tupējām, laiku gan neuzņēmu, bet pēc ~15-20 min pasauca Pēteri. Viss mūsu bariņš devās pie māsiņas uz kabinetu, lai atrādītu Pēci. Mēs bijām vienisprāts, ka Pēcim vajag satikt ārstu un iespējams, ka beidzot arī noņemt asins analīzes, vai ādas paraudziņu, lai to izmeklētu laboratorijā. Tiksim arī pie ārsta pēc nedēļas, tad jau redzēs, kā mums vēl ies. Bet sirsniņā miers, līdz šim mēs visu esam darījuši "pareizi".
Vakarā tētis ar visiem bērniem, izņemot jaunāko, devās palīdzēt šaha pulciņam organizēt brīvlaika aktivitāti, kā arī paralēli viņi devās uz savu šausanas klubu. Tad nu šoreiz arī Reinis un Marta savā starpā mācījās spēlēt šahu ;) Feini, vai ne?
Bet pašā vakarā mums iesākās, iespējams, ka jauna mūsu ģimenes tradīcija. Kad jaunākie bērni nolikti gulēt un aizmiguši, mēs ar diviem vecākajiem kopā skatījāmies filmu, kas domāta mazliet vecākiem bērniem. Šoreiz Nārnijas hronika: Rītausmas ceļinieka brauciens. Ko izrādās, ka Kristaps tieši tagad to skolā lasa jeb viņu skolotāja lasa to bērniem priekšā! Tāpēc viņam bija divkārša interese to redzēt ;) Jauks vakars!
Piektdien naktī mums uzsniga PIRMAIS sniegs!!! Tāds skaistums!
Tāpēc uzreiz pēc brokastīm (ap plkst. 10:20, jo vecākie dēli pēc iepriekšējā kino vakara negribēja mosties) devāmies visi ārā, baudīt ziemas priekus, cik nu tas bija iespējams. Ar pikošanos un sniega iepazīšanu Rūcītim. Un labi gan, ka izgājām ārā, jo aiznākamajā dienā no sniega nebija ne vēsts... Kaut gan tas prasīja manu veiklību un nervus, jo vajadzēja atrast priekš visiem kombinzonus un ziemas zābakus, kas kādam pēkšņi vairs nederēja ;) Meklēju un devu nākamo izmēru. Tikai ārā esot, es pamanīju, ka šī cepurīte Rūcīm krīt uz acīm un ir pa lielu, bet tas nekas, mums mājās ir vēl daudz cepures, atradīsim arī viņam piemērotu. Bet pats rīts bija interesants... trīs jaunākie bērni pamodās jau plkst. 7:00 un visu laiku dīca un sīca, ka ārā snieg sniegs, kad mēs iesim ārā!!!!! Es visu laiku atgādināja, ka jāsagaida, kad brāļi pamodīsies un paēdīs brokastis. Kas arī notika, mazliet ar manu palīdzību, jo brīdī, kad kāds no viņiem devās uz WC, es paziņoju, ka ir laiks celties, ēst brokastis un iet ārā, jo mazie vairs nevar sagaidīt. Tāda ir daudzbērnu ģimenes realitāte. Visiem neizpatiksi un neizdabāsi. Visu laiku ir jāmācās dzīvot kompromisā!
Kamēr Pēcim pa dienas vidu bija rokas bumbas treniņnomente, kas noslēdzās ar tusēšanu boulinga klubā, tikmēr mēs pārējie izcepām arī pirmās piparkūkas! Gardi! Ko gan nogaršojām uzreiz, bet ar tām mielojāmies mūsu sestdienā - saldumu dienā.
Šī bija pirmā diena, kad radās Ziemassvētku sajūta gan man, gan vīram ;)
Rīt jau atkal būsim atpakaļ režīmā un tad jau redzēs, kā mums labi ies... Vai visu paspēsim un būs mums atkal mierīgie rīti?


Komentāri
Ierakstīt komentāru