| Today is a beautiful day... |
Šis bija jautājums, ko pēdējā nedēļā es dzirdēju visbiežāk! Jo es patiešām saslimu. No vienas puses skatoties, trīs dienas - tas nav nekas daudz, bet no otras puses, ja mājās esi viens - tā ir vesela mūžība!!
Es pat varu apgalvot, ja nav pieejams neviens palīgs, tad nevar būt nekas trakāks par apstākli, kad saslimusi ir pati mamma, jo tajā situācijā nav kas rūpējas par bērniem...
Par laimi, es mājās nebiju viena, jo mans vīrs varēja paņemt brīvas šīs trīs dienas, tad nu man šī slimošana bija reizē arī atvaļinājums no visa, izņemot pašai no sevis... un viena diena, kad jutos viss sliktāk, man vilkās, kā vesela mūžība...
- nekādu mājas tīrīšanu un kārtošanu;
- nekādu ēsta gatavošanu;
- nekādu bērnu pieskatīšanu (ar maziem izņēmumiem, cik nu krūts barošana);
- nekādu veļas mazgāšanu;
- nekādu blogošanu;
- nekādu skriešanu riņķī.
Kad tad īsti man bija noticis?
Paaugstināta temperatūra, kakla sāpes, kas pārauga strutainā angīnā - mana diagnostika, bet kas to lai zina, kā bija īstenībā, jo kakls ļoti sāpēja, bet trakākais bija drudzis jeb augstā temperatūra, ko pavadīja galvas sāpes...
Otrdienas vakarā, kad pāradāmies mājās no veikala. Man pēkšņi sāka sāpēt galva un kakls, un es jutu, ka paaugstinās temperatūra. Tā bija 37,8' C, tāpēc aizgāju pēc iespējas agrāk gulēt.
Nākamajā dienā temp. uzkāpa pat līdz 38,8 'C, kalks un galva sāpēja visu dienu, tāpēc diezgan ātri es sāku lietot savas "zāles". Visu trešdienu nogulēju, pa starpai daudz karstas tējas, ķiploku maizītes, kakla skalošana ar sāls ūdeni un smērēšana ar lugola šķīdumu, ar intervālu +/- 1-3 stundu ietvaros, ja aizmigu, tad lūdzu, lai vīrs mani nemodina. Naktī uz ceturtdienu pamodos no spēcīgām kakla sāpēm un ielūkojos sev rīklē, kad pamanīju strutas uz mandelēm.... izskaloju kaklu ar sāls ūdeni, iesmērēju lugola šķīdumu un atkal līdu atpakaļ gultā gulēt. Visu ceturtdienu turpināju savu scenāriju, bet vakarā nevis es pati sev, bet gan vīrs man sasmērēja kaklu un viņam izdevās atbrīvot mani no strutainajiem izdalījumiem!
Piektdien jau bija labāk, bet tā kā iepriekšējās dienās es izņemot drusku jogurtu un daudz ķiploku maizes, neko citu sakarīgu nebiju ēdusi, tad jutos vēl diezgan bezspēcīga jeb vārga/vāja. Bet neskatoties uz to visu, kamēr vīrs ar bērniem prom es mazliet piekārtoju māju, jo jutos jau stabilāka, kā arī kakla sāpes bija strauji samazinājušās, kā arī man bija apnicis gulēt gultā, un arī vīram bija apnicis pildīt mājsaimnieces lomu :) Tā bija arī kolosāla iespēja, atkal novērtēt to, ko dara otrs, gan manā labā, gan arī, cik tomēr atbildīgi un reizēm grūti ir būt par mājsaimnieci.
Ko tad es īsti darīju? Jeb kādas tad ir manas zāles?
- Pie augstās temperatūras - nekas, izņemot, gultas režīmu ar daudz segām, lai es varu pamatīgi izsvīst, tādējādi palīdzot savam ķermenim, atveseļoties.
- Pie kakla sāpēm:
- daudz un biežas karstas tējas, piemēram, ingvera, medus un citrona tējas sajaukums;
- kalka skalošana ar sālsūdeni, t.i., glāzē karsti silta ūdens izšķīdina 1 tējk. sāli. Šo nedrīkst norīt, bet gan tikai skalot kaklu;
- pēc tam es smērēju kaklu ar lugola šķīdumu, t.i., parasto zīmuli aptin ar vati, iemērcē lugola šķīdumā un sasmērē sev kaklu. Katrai pusei ņem jaunu vates piciņu, kā arī es smērēju 2 x katru pusi, t.i. 4 x vienā piegājienā. Ir ieteicams arī sasmērēt pašu mēli;
- ēdu ķiplok maizes! Tik daudz, ka visa māja smaržoja pēc ķiplokiem un es "smirdēju" pēc tiem! Bet neko darīt - veselība pirmajā vietā;
- dzēru svaigi spiestu apelsīnu sulu;
- daudz gulēju un atpūtos.
Kādas ir manas slimošanas pārdomas?
Es tik tiešām katru slimošanu uztveru kā tādu mazu apstāšanās punktu, lai pārdomātu un sakārtu kādas lietas, ko Dievs man uzrāda. Jo, ja nav iespējams mani apturēt savādāk, tad ar slimošanu - noteikti.
Es noteikti tagad varu tik lēkāt un saukt - CIK KOLOSĀLI IR BŪT VESELAI!
Ka īstenībā, tā nav nekāda pašsaprotama lieta, kā mēs to tik ļoti bieži uztveram, bet gan tā - veselība - arī ir ļoti, ļoti, ļoti liela Dieva dāvana...
Pēc slimošanas es skatos uz bardaku mājās un es redzu, aktīvus un dzīvus bērnus, kas to rada....
pie piekrautās izlietnes ar netīrajiem traukiem, es redzu ēdienu, kas ir mūs pabarojis...
pie bērnu saucieniem un klaigām, es dzirdu attiecības, kas veidojas...
pie netīrās veļas kaudzes, es pateicos par drēbēm, kas mums ir dotas....
Bet pāri visam es esmu ļoti pateicība, ka man ir ģimene, kam es varu kalpot un dot visu to, kas man ir!!! Un, ka arī viņi ir gatavi un labprāt palīdz un kalpo arī man - kad tas ir nepieciešams!
P.S. pirms saslimšanas es biju sākusi tā kā kurnēt, ka atkal istabās bardaks, ka šis un tas nav labi, tad nu atkal acis atveras un tu saproti, ja tu esi vesels, tad vispār neparko nav jāsūdzas, jo tas jau ir tik daudz....
Labi, ka esi atpakaļ uz pekām! Lai tad nu veselība atgriežas par visiem 100% un saudzē sevi (cik jau nu tas daudzbērnu mammai iespējams :)
AtbildētDzēstPaldies, Sandriņ! Tagad gan mazliet mazliet apslimuši, bet tāda tā dzīve jau ir ;)
DzēstAr mani ir līdzīgi. Un jāuzmanās, ko saka, jo bieži vien tas arī piepildās - es gribu atpūsties :) (slimojot).
AtbildētDzēst;) Ir gan jāuzmanās! Māmiņai noteikti, ka vajag atpūsties, bet vai tas ir "pareizais" veids, to gan es nezinu, bet es saprotu par ko tu runāt! ;)
Dzēst