"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25
Meklēt
Novembris 2015
Tagad skatoties uz šīm bildēm, gribas sacīt - tas taču bija tik sen!!! ;) Bet varētu arī ar Jums padalīties, kas jauns un labs tika sastrādāts novembra mēnesī.
Pie mums atkal viesojās mīļā Tolpežņikovu ģimene. Ar jums vienmēr tik jautri un labi! ;)
Nosvinējām Rūdolfa 11. mēnesīti ar Svaigo burkānu kūku. Godīgi sakot, man šī garšoja labāk par iepriekš izmēģināto. Vēlies izmēģināt, te ir pieejama recepte. Bet kūku mēs sasaldējām un apēdām citā reizē, jo vielaicīgi bija tik daudz gardumu, ka visiem vietas puncī neatradās!
Es piedalījos kolosālā izaicinājumā: 30 dienās 20 treniņi!!! I did it!!! Man bija tāds prieks! Vislielākais paldies manam mīļotajam vīram un bērniem, kas mani atbalstīja ar palaišanu gandrīz ik vakara brīvsolī. Tas bija to vērts! Gandrīz katru dienu es 30-45 min pavadīju sporta zālē grupu nodarbībās. Reizi nedēļā bija arī 60 min treniņš. Cik man zināms, tad pieaugušajiem iesaka sportot vismaz 30 minūtes katru dienu, tad nu es jutos, ka to patiešam paveicu! Protams, ka tas prasīja diezgan daudz laika, jo, lai gan es fiziski dzīvoju ļoti tuvu mūsu sporta zālei, 5 min attālumā gājienā ar kājām, tomēr tas prasa laiku, kamēr aizej, pārgērbies, treniņš, tad duša un mājupceļš. Bija reizes, kad es tur biju viena pati (bez ģimenes jeb bērniem), bija arī viena reize - burtiskā nozīmē, kad es biju viena ar treneri jeb man paveicās un bija privātais treniņš ;) uzzināju arī savas kļūdas un pēc tam varēju labāk izpildīt vingrojumu. Bet bija arī reizes, kad bērni bija līdzi un tikmēr koridorī skatījās kādas animācijas filmas, vai reizēm arī Rūdis asistēja mani ar savu klātbūtni pie manis zālē. Tajās reizēs viņš bija piesprādzēts autokrēsliņā un nācās vien viņam tur tusēties, kamēr es vingroju ;) Man ir burvīgi bērni! Reizēm visi devās līdzi, jo vēlējās iegūt multeņu extra devu, bet reizēm tikai Marta un Kriksītis izvēlējās man sekot ;) Mēs kombinējām un pielāgojāmies mūsu ikdienas iespējām. Tā bija mana jeb visas mūsu ģimenes prioritāte 30 dienas. Un reizēm, kad es devos/steidzos turp un atpakaļ, es aizdomājos par to, kā tas būtu, ja es tādā grafikā un tempā uzturētu dzīvu manu garīgo dzīvi! Tas būtu ko vērts! Par miesu ir jārūpējas un tas ir labi! Bet arī gars jāuztur savā formā! Tas laiks bija īpaši svētīts un katra reize, kad es tiku uz sporta zāli bija ļoti liela Dieva žēlastība. Jo, piemēram, tagad pie sava ikdienas grafika un bērnu aktivitātēm, man nebūtu iespējas ko tādu realizēt! Te nu mazs ieskats vingrojumos jeb programmās, ko es veicu. Man joprojām topā ir CxWORK un BodyPump. Vienu reizi izmēģināju Spinningu, bet tas jau ir nākamais līmenis. Tas nākotnei! ;)
Šogad jau ļoti laicīgi man izdevās sagatavot mūsu adventa kalendāru. Par ko pašai prieks, jo visi darbiņi prasa laiku un iedvesmu!
Nosvinējām Pēterīša dzimšanas dienu, gan pašiem mājās ar Maršmalovu kūku - našķi, gan arī mazliet vēlāk bērnu ballītē. Ielūgumos gan šoreiz pogas. Kad ciemiņi dodas projām, parasti viņiem līdzi dod saldumu paciņu, bet man šī tradīcija nu nepatīk. Esmu mēģinājusi pagatavot kādu veselīgu našķi, ko parasti bērni nenovērtē, pašķobās un labākajā gadījumā tik pagaršo. Esmu arī pielāgojusies zviedru tradīcijām ar tipiskajām končām + klāt kāds mans gatavotais saldums, bet šoreiz bija pāris končas un ekoloģiskie žāvētie augļi: rozīnes, ķirši, lācenes vai arī ābolīši, kas nu kuram trāpījās.
Mājās Pētera izvēlētais našķis-kūciņa ;)
Cepot Spociņu kūciņas.
Bērnu ballītei bija Spoku kūciņas ;)
Kā arī Maršmolovu našķis, jo Pēcim tie ļoti garšo!
Bērniem veselīgais našķītis ar dažām končām projām ejot.
Miglainā kopbilde ;) Gāja jautri, bet bērnu sejas nerādīšu, jo tad man jāprasa vecākiem atļauja ;)
Pēcis joprojām aktīvi apmeklē šaha pulciņu. Kā arī to māca gan Reinim, gan Martai.
Mums uzradies vēl viens šaha spēlētājs.
Vai arī figūriņa.
Vienā brīvdienā Kriksītim mūs iepriecināja ar ļoti mīļu leļļu teātri. Vai jūs zinājāt, ka pirkstiņ lelles ir iespējams arī uzvilkt uz kociņiem un tādējādi izmantot tās kā lelles teātrim? Man tā bija jauna un vēl neredzēta ideja.
Reinītim bija arī īpašs Dievkalpojuma, kurā viņam kā arī citiem 5 gadniekiem pasniedza pašam savu Bērnu Bībeli. Tas tik bija notikums! Pēc tam draudzes namā bija sadraudzība un bērniem arī apgleznoja sejiņas: Marta bija Hello Kitty, bet Kriksis - baltais tīģeris ;)
Ar 16. novembri Māris ir uzsācis strādāt par sociālo darbinieku mūsu pašvaldībā. Te nu viņa liecība:
Kā
jau jūs ziniet, kopš pagājušā gada augusta Māris Zviedrijā studēja Nekustamo
īpašumu pārvaldnieku. Ko arī veiksmīgi šī gada oktobrī pabeidza. Tā tad, vēl
viens diploms kabatā. Līdz ar studiju beigām viņš aktīvi meklēja darbu
nekustamo īpašumu jomā, pat kā sētnieks, lai uzsāktu ar viszemāko pozīciju un
saprastu, kā šeit lietas notiek. Bet atbildes ne kādas. Pašvaldības konkursā uz
2 darba vietām bija pieteikušies vairāk kā 100 cilvēku. Laiks gāja, bet viss
bija Dieva rokās. Tāda bija arī mūsu pārliecība, ka Viņš par mums parūpēsies.
Pēdējā skolas dienā 30. oktobrī Māris palika skolā mazliet ilgāk, lai satiktos
ar kursa biedru sakarā ar dažādām biznesa idejām. Nedēļās sākumā Māris bija arī
apmeklējis Bezdarbnieku kantori, lai uzzinātu kāda ir situācija darba tirgū un
vai ir iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu, atbilde bija noraidoša. Vienīgais,
ja viņš sameklē sev prakses vietu, vienalga kur, viņi maksā pabalstu jeb
stipendiju. Tā nu Mārim radās ideja apmeklēt vietējās bērnu bēgļu mājas, lai
noskaidrotu, vai viņiem nevajag praktikantu, kamēr Māris sameklē sev patstāvīgu
darbu. Vienā mājā nebija atbildīgo personu, bet stāsts tik sākas ar otrās mājas
apmeklējumu. Ieejot tajā un pastāstot par sevi un vēlmi atrast prakses vietu (Māra Latvijas augstākā izglītība ir sociālais darbinieks/sociālais pedagogs.Līdz šim tas ir bijis tikai pliks papīrs jeb dokuments, bez darba pieredzes
sociālajā jomā.) pretī esošais cilvēks iepleta acis un bija dziļā neizpratnē, ka
Māris grib tikai praksi. Tā arī pajautāja: “Tev ir socionoma diploms (šādi
pielīdzināja un atdzina Māra diplomu
Zviedrija), un tu gribi praksi ar bēgļiem? A strādāt tu negribi?” Māris apjuka
un atbildēja apstiprinoši. Viņu burtiski nosēdināja uz krēsla un teica, lai
viņš pagaida. Pirmais, ko šis vīrietis teica telefonā bija: “Dievs ir labs! Man
te sēž socionoms, kas grib strādāt ar bēgļiem. ” Pēc 5 minūtēm, Māris atradās
pašvaldības ēkā, kur tikās ar sociālās nodaļas priekšnieku, lai pārrunātu Māra
darba iespējas mūsu pašvaldībā. Pirmdien, 2. novembrī Mārim bija atkārtota
intervija ar tiešo priekšnieci un iespējamo darba kolēģi. Pēc 40 minūšu ilgas
intervijas, viņam apsolīja atbildi dot nedēļas laikā. Tās pašas nedēļas
ceturtdienā, viņam piezvanīja un paziņoja, ka viņš ir dabūjis šo darbu, kā
sociālais darbinieks bēgļu jautājumos. Lieki vēl piebilst, ka darbs tik tiešām
ir 5 minūšu gājienā no mūsu jaunā dzīvoklīša, kas nozīmē, ka nav nekādu ceļa
izdevumu, ka Māris nāk mājās ēst pusdienas dienas vidū, kā arī viņam ir
kabinets ar skatu uz upi ;) Skaisti! Tā bija viņa neizteiktā sirds lūgšana, jo
daudziem kabinetiem nav pat loga, bet viņam tik jauki. Darbs no 7:30 līdz 16:00
katru darba dienu. Ir arī pieeja darba mašīnai, kad tas ir nepieciešams, kā arī
citi bonusi kā jau strādājot pašvaldībā.
Bērni aizraujas ar sen nebijušām aktivitātēm. Kriksītis kārto savas uzlīmes, bet Marta šķiro pogas.
Rūcītis grauž jeb iepazīstas ar ķiploku.
Pētera peldēšanas skola turpinās.
Kā dabūt bērnus mierīgus lūgšanas laikā, vai tad kad lasa Bībeli? Ik pa laikam iznāk viņiem atgādināt, ka šajā laikā nedauzamies, nestrīdamies, bet sēžam mierīgi. Reizēm tas ir ar rezutātiem, bet reizēm ir sajūta, ka mēs runājam ar tukšu gaisu. Tad Mārim radās ideja, katram bērnam nopirkt vienu svecīti. Katru vakaru viņi paši tās aizdedzina un tad var sēdēt un vērot, kā tās deg. Tas nostrādāja pirmās dienas/ nedēļās.... ;) mūžu dzīvo, mūžu mācies...
Arī mēs nosvinējām pirmo adventi! No sākuma mēs devāmies uz dejošanu ap eglīti un Ziemassvētku vecīša dāvaniņām - katram bērnam pa saldumu paciņai. Kā arī satikām ugunsdzēsējus, kas bērnus iepriecināja ar ugunsdzēsēju mašīnas atstarotāju. Pēc tam mēs satikām arī bērnu dārzu audzinātāju, kas mums uzdāvināja īpašu FairTrade maisiņu ar daļu no izejvielām un recepti īpašām FairTrade piparkūkām. Noteikti, tās šogad arī izmēģināsim un izcepsim. Kā arī Pēterītis šaha biedrības rīkotajā loterijā vinnēja svečturi un divstāvīgo trauku kūciņām. Tad devāmies mājās apskatīt šīs visas dāvanas, pārģērbties, jo ārā lija lietus un pēc neilga laika ar siltiem kakao puncīšos devāmies laist laternas gaisā. Mēs to darām jau trešo gadu, tik šogad reāli pietrūka tautas. Bet tā kā mēs ikdienā iztiekam bez TV, tad nemaz nezinājām, ka 29. novembrī solīja vētru un, ka iespējams, tāpēc bija tik maz cilvēku uz pirmās adventes laternu svētkiem un aktivitātēm.
Liels prieks, ka viss tik briniskigi nokartojaas darba zinaa! Tas virietim (un visai gimenei) ir loti svarigi. Dievs ir labs!
AtbildētDzēstPaldies, Sandriņ! Jā, Dievs ir ļoti labs - vislabākais! ;)
Dzēst