Pāriet uz galveno saturu

Ziemas prieks

Janvāra otrajā pusē arī mūsu galā parādījās sniegs un līdz ar to arī ziemas prieki varēja sākties. Kamēr Reinis kopā ar tēti dzīvojās pa māju, mēs, pārējie, devāmies ārā. Viss tik sniegoti balts un skaists, ka gribas to vien darīt, kā slavēt Dievu un priecāties par ziemas brīnumu. Ir tik jauki, ka:

  • Rūdolfs var gulēt ārā pie virtuves loga;



  • bērni var rīkot šļūkšanas sacensībās no pašmāju kalniņa ;) 

  • Martai ir lielie brāļi, kas viņu vizina un palīdz;

  • Pēteris var mācīties šļūkt no kalniņa kājās stāvot...iesākumi sniega dēlim, kas viņu interesē ;)

  •  šļūcot no kalna var ietriekties mašīnas riepā nevis kaut kur citur;

  • var šļūkt arī ar galvu pa priekšu;


  • var arī taisīt sniegā eņģelīšu nospiedumus;

  • lūk šādus; 

  • var priecāties un smaidīt par jauko laiku kopā;


  •  var arī ļauties kādam kašķītim un atkal ļaut brālim sevi vizināt;

  • var apbrīnot koku dažādumu un skaistumu, nav divi vienādi koki uz pasaules, tāpat kā cilvēki;

  •  var vienkārši būt kopā;

  • var arī uzcelt kādu sniegavīru;


  • var saldi čučēt svaigā gaisā;

  • var izvēlēties citu kalniņu un ļaut, lai brālis iestumj;


  •  var vērot sniegu un priecāties;

  • var "noķert saulīti"; 


  •  var vērst skatus uz augšu un pateikties Dievam par visu to labo, ko Viņš mums ir devis un dod, katru dienu no jauna. 


Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts