Pirms pāris gadiem "ubagotājus" jeb man labāk patīk viņus saukt par "lūdzējiem" bija ļoti grūti satikt uz ielām Zviedrijā. Tādu te vienkārši neeksistēja. Visi dzīvo savu dzīvi un nav ar to ikdienā jāsaskaras. Tas, kas notiek Latvijā vai citās Eiropas un pasaules zemēs ātri aizmirstas un par to ikdienā mēs nedomājam. Bet nu jau otro gadu arī pie mums Marks pašvaldībā ir parādījušies "lūdzēji", kas lūdz naudu, gan no Rumānijas, gan Bulgārijas un, iespējams, ka vēl citām zemēm. Ja sākumā bija viens vai divi, tad šogad jau pie katra pārtikas veikala sēž viens cilvēks, ej kur gribi, iepirkties vajag un līdz ar to iznāk arī paiet viņiem garām diezgan bieži... Nezinu kā jums, bet ir tāda neērta situācija, ka cilvēks sēž uz zemes ar glāzīti rokās un lūdz naudu... Kaut kas notiek sirdsapziņā, kaut kas... nu tā... vienkāršāk būtu dzīvot, ja viņu tur nesēdētu, vai ne?!? Un mēs jau vienmēr varam aizbildināties, ka nelūdza jau man tieši un konkrēti, bet tur vienkārši sēdēja, es pat nepamanīju u.t.t.
Viens var teikt, ka tā ir mafijas ķēde, kas pelna sev naudu, vai arī, ka tas ir bizness. Cits, ka tāda ir to cilvēku dzīve un nav citas izvēles, vai arī viņi paši to izvēles. Bet es par to saku, ka es nezinu, ne viņu apstākļus, ne dzīves situāciju, ne arī to, kas notiek viņu sirsniņās. Tā ir viņu atbildība, kāpēc viņi to dara? Un nebūs man viņus tiesāt...
Arī mana attieksme līdz šim ir bijusi šāda, ka naudas vietā es labāk iedodu maizi, vai kādu citu pārtikas produktu, jo to "nenodzers, neaizsūtīs bandītu grupām", bet apēdīs.
Bet mani ļoti uzrunāja Daigas Sliņķes komentārs šajā sakarā iekš Via de Cristo nometnes, ka Jēzus nekur nav teicis, noskaidro iemeslu, kāpēc viņš lūdz un tad dod.
"Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties." Mat. 5:42
Bet viņš tiem atbildēja, sacīdams: "Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav, un, kam ir pārtika, lai dara tāpat." Lk. 3:11
Pirms pāris nedēļām, kad es iznācu no pārtikas veikala arī tur pie veikala ratiņiem sēdēja gados jauna sieviete ar plastmasas glāzīti rokās, kur ieliktas vairākas bērnu un zīdaiņu bildītes. Pie kājām viņai bija kartons ar tekstu zviedru valodā. Visu gan neizlasīju, bet teikums sākās ar to, ka mājās Bulgārijā viņu gaida 3 mazi bērni. Es nevarēju paiet garām... lai vai kā, mana sirds, kā no mātes mātei, to neļāva. Parasti jau nav līdzi skaidras naudas, kā arī bija šajā gadījumā, bet veikala ratiņos bija ielikti 5 SEK (~ 0.52 EUR), kas tika arī atdoti... Es vienkārši vairs nevarēju tā vienkārši paiet garām it kā viņa tur nesēdētu, jo viņa tur bija, un es viņu redzēju...
Es nezinu, vai vienmēr dot naudu, vai nākamajā reizē nopirkt maizi, vai aprunāties ar viņu. Starp citu, pie kāda cita veikala es vienreiz redzēju, ka tā vietā, lai cilvēks iedotu naudu, viņš ārā sēdošajam "lūdzējam" iznesa karstu kafiju, un tā bija ļoti lietaina diena. Mīļi un jauki, ne? Es tik tiešām nezinu, kā būtu pareizi darīt, bet es zinu to, ka es nevaru palikt vienaldzīga arī šo cilvēku priekšā, jo Dievs dod, lai man dzīvē nebūtu kāda situācija, kad es kļūstu par šāda veida "lūdzēju"...
Komentāri
Ierakstīt komentāru