Pāriet uz galveno saturu

Burosas (Borås) Zoo

Pateicoties manas māsas Gitas darba vietai, mēs dabūjām bezmaksas biļetes uz  Burosas (Borås) Zoo. Bet tā kā tētis šajā sestdienā, t.i. vakar, strādāja, tad devāmies aplūkot zvēriņus mēs ar bērniem, Gitas ģimeni un omīti.

Salīdzināšanai: mūsu ģimenei ieejas maksa šajā Zoo dārzā ir 800 SEK (2 pieaugušie+3 bērni+1 bērns līdz 4 g.v. ir bezmaksas), kas pielīdzināms 83,15 EUR!!!! ĻOTI dārgi. Tāpēc vēl līdz šim tur nebijām bijuši. Rīgas Zoo mums visiem maksātu 19 EUR - 15% atlaide 2 ieejas biļetēm kā Tallink ClubOne klientiem.

Pie Zoodārza durvīm futbolisti dalīja bērniem saldumu paciņas un pats dārzs iesākās ar dinozauru statujām, kam ātri pieskrējām klāt un apskatījām, jo mūsu ģimenes atvēlētais laiks Zoodārza apmeklējumama bija limitēts - 3h, lai paspētu uz Kristapa klases biedra dzimšanas dienas ballīti tajā pašā dienā. Un mēs pat paspējām! Tāpēc šoreiz neredzējām sarkanās pandas un pingvīnus, bet ir prieks par to pašu.
Dinozauri un mamuti. 
Dzīvnieki eksotiski, dārzs liels un plašs, bet vislabāk patika ka dzīvnieki ir kopā, piemēram, savannas dzīvnieki, tādi kā, zilonis, žirafe, zebras, strausi u.c. kopā vienā aplokā. Kā arī teritorijas dzīvniekiem liekas lielākas un draudzīgākas.

Tad nu skatāmies :)
Antilopes un Pētera armijas cepure, ko viņš pat šuva Montessori skolā. 
Āfrikas savvaļas suņi.
Kamēr puiši pēta kaziņas, Marta našķējas ar jauniegūtajiem saldumiņiem. 
Bērni pie ziloņa. 
Tik tuvu ziloni, es laikam redzēju pirmo reizi. Pāris metri līdz snuķim...
Lielais savannas aploks.
Te stundām varētu stāvēt un vērot zvēriņus. Jo tie atnāk un aiziet, un atkal atnāk citi. 
Nu, re, pie mums pietuvojās žirafes. 
Gribējām jau doties tālāk, bet šādus skatus garām laist nedrīkst. 
Pa vidu savannai skraidīja pērļvistas. 
Un atkal jau zilonis, kas spēlējās jeb ķēra zarus/ēdienu?
Tālāk gājām uz citu pusi un tur Gita paprasīja pretim nākošajai sievietei, ko tur labu var redzēt. Šī atbild, ka "Noshörning". Bet ne Gita, ne es nesapratām un pārjautājām vēl trīs reizes, tad nu pienāca Kristaps un pateica, ka tas ir degunradzis. Redz, kā bērni jau mums māca zviedru valodu!
Degunradži. 
 Tikām arī pie pērtiķu dzīvojamā rajona.
Šimpanzes. 
Celebesas makakas, kas pieder pie paviānu cilts. 
Orangutāni. 
Kamēr visi pētīja pērtiķus, kāds pētīja viņus ;)
Gepards. 
Sibīrijas tīģeris.
Āfrikas lauvas. Diemžēl tēviņš bija paslēpies aiz akmens, ka mēs redzējām tikai mātīti un mazuļus.
Eiropas bizoņi.
Brūnie lāči.
Aļņu mazuļi. 
Protams, ka tur bija arī daudz un dažādi spēļu laukumi, kuriem mēs burtiski izskrējām cauri. Pašā pirmajā gan apstājāmies, lai ātri uzēstu līdzi paņemtās pusdienas. Šajā ziņā jau ļoti ērti, ka visur ir galdiņi ar krēsliem, pat elektriskie grilli, kur pasildīt desiņas vai kotletītes.
Ja agrāk ūdens pumpis bija ikdiena, tad tagad tā ir bērniem ekstra aktivitāte. 
Viens no pēdējiem zvēriņiem, ko mēs redzējām bija pelēkais ronis, jo tālāk, mēs "skrējām" uz mašīnu, lai laicīgi izbrauktu ;) 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts