Šīs rīts ir otrais apliecinājums tam, ka mums tik tiešām jau ir TIK lieli bērni.
Slava Dievam par mūsu bērniem! :)
Viss sākas no rītiem ap plkst. 6:00, kad pamostas kāds no bērniem un ierodas pie mums, lai mēs celtos un ietu lejā ar viņiem, BET vienīgais ko tik agri no rīta gribas teikt ir: "Ej paguli vēl, ir taču vēl tik agrs un brīvdiena!"
Tas sākās jau šo piektdien, kad Marta un Reinis dīdījās pa mūsu istabu un centās mūs piecelt ;)
Nezinu vai vienkārša sakritība vai arī bērni aug un uzņemas atbildību, bet pamodās arī Pēteris un Kristaps. Viņi ātri ienāca mūsu istabā paņēma pie rokas Reini un Martu un mums vēl noteica: "Guļat, guļat, mēs ar visu tiksim galā!" Ok.
Lejā klusums. Ik pa laikam dzirdu kā Pēteris pārējiem atgādina, ka jābūt klusiem, jo mamma un tētis vēl guļ. Pēc tam dzirdu, kā Kristaps sauc visus iztīrīt zobus. Feini, vai ne?
Kad mēs, vecāki, pēc pāris stundām nonācām lejā, bērni bija paši apģērbušies, paēduši brokastis, novākuši galdu un pat iztīrījuši zobus. Wow! Viņi tik tiešām jau ir TIK LIELI!
Un šodien bija tieši tas pats. Tik es nosteidzos ātrāk lejā, lai viņi neēstu sausas maizītes, bet, lai iepriecinātu savus mīļos ar plānajām pankūkām ;) Kā man patīk šie rīti ;)
P.S. Ja abi vecāki vēl guļ, tad bērni, it īpaši, Pēcis un Kriksis ir klusāki, jo jūtas atbildīgi par mazajiem, bet, ja ir tā kā šorīt, kad es arī esmu augšā, tad lielie aizmirst, ka augšā vēl guļ tētis un ik pa laikam viņiem tas jāatgādina ;)
Komentāri
Ierakstīt komentāru