Svētki...
Svētku maltīte...
Svētku drēbes...
Svētku noskaņojums un sajūta...
Svētku maltīte...
Svētku drēbes...
Svētku noskaņojums un sajūta...
![]() |
| Mūsu Vecgada svētku maltīte. |
Kas tas īsti ir mūsmājās?
Šo jautājumu es sev uzdevu pāris dienas pirms Vecgada vakara. Laikam jau līdz šim bērni ir bijuši tik mazi, ka reizēm es neredzēju jēgu, kāpēc pucēties, vai dekorēt māju, kāpēc censties, ja tāpat aiziesim gulēt 21:00, un bērni tik un tā celsies 6:00 no rīta.
Bet bērniem augot, aug arī prasības jeb aug arī jaunas iespējas vecākiem izpausties :) pozitīvā nozīmē. Tāpēc šoreiz mēs svinējām kā vēl nekad. Viss sākās ar pašu gatavošanos un plānošanu. Piedāvāju vīram speķa pīrāgus vai zirņus ar čīkariņiem. Bet viņš man atbild: "Abus divus!" :)
Tad nu iepriekšējā vakarā iemērcējām dzeltenos, veselos zirņus, jo pelēkos es šeit neesmu redzējusi, kā arī turku zirņus, jo tie mums ļoti garšo. Vecgada rītā izcepām speķa pīrāgus un iztīrījām māju. Laicīgi jau uzlikām tvaicēties kartupeļus un cepties cepeti, kā arī sacepām čīkariņus ar sīpoliem, un pēdējā mirklī pirms iziešanas vēl paspējām uzklāt galdu un izmazgāt virtuvi. Tad nu visi sapucējāmies svētku drēbēs: meitenēm sarkanas kleitas, bet puišiem - balti krekli, tauriņi un vestītes, lai kopā dotos uz Vecgada vakara dievkalpojumu plkst. 17:00. Pēc tam pārnākot mājās, vēl pēdējie darbi pie salātu pagatavošanas.
Mūsu ciemiņš gan kavējās, tāpēc mēs maltīti uzsākām, viņu nesagaidot, jo bija jau ļoti pavēls, ja nemaldos plkst. 19:30, kad mēs beidzot sēdāmies pie svētku galda. Mācījām puišiem būt īstiem džentelmeņiem un pareizi pielietot auduma salvetes :)
Fonā skanēja Andrea Bočelli "My Christmas", dega sveces, un viss bija tik garšīgs! Pirmo reizi mūžā es tik ļoti izbaudīju svētkus, ko mēs paši sev radījām, nesteidzoties, tieši tā kā mēs vēlamies, ļaujoties improvizācijai, bet tajā pašā laikā arī saplānojot kādus ikdienišķos darbiņus.
Un kāpēc gan ne, ja mēs mācāmies priecāties par tām lielajām svētībām, ko Dievs mums visiem ir devis!
Saldajā mēs demolējām mūsu Ziemassvētku piparkūku mājiņu un mielojāmies ar opīša Alberta atsūtītajām Latvijas konfektēm: Serenādi, Rudzupuķe, Sarkanā Magone, Lācītis, Vāverīte, Maska, Vēsma u.c. Ak, kāda gan tām ir pasakaina garša! To vēl vairāk mēs spējam novērtēt tikai tagad!
Stīvens jutās kā augstākās klases restorānā un vēl pajautāja, vai mēs pēc tam nedomājam viņam piestādīt rēķinu ;) par mūziku, atmosfērnu, ēdienu...
Plānā bija Martu un Reini likt gulēt laicīgi, bet Pēterim un Kristapam ļaut sagaidīt Jauno gadu, tomēr mēs vienkārši peldējām tajā vakarā, un Martiņa ap 22:00 paprasījās man gulēt, bet Reinis pēc kādas pusstundas. Jo kamēr es midzināju Martiņu, vīri uzsāka Uno spēli: smiekli, sarunas, intrigas - sita augstu vilni. Kad es pievienojos viņiem, es nolēmu nepiedalīties Uno spēlē, bet klusībā turpināju lasīt V.P. Janga grāmatu "Krustceles".
Reinis pienāca pie manis un prasa, ko es tur daru. Es atbildu, ka lasu grāmatu, šis piedāvā, lai es lasu skaļi, viņš arī grib dzirdēt, tad nu kādu laiku lasīju čukstus, lai Reinis dzirdētu, bet netraucētu pārējiem, bet pēc kāda maza brītiņa uzgājām mēs augšā. Tā nu abi kopā, ērti iekārtojāmies lielajā vecāku gultā, lai es varētu turpināt viņam lasīt priekšā šo grāmatu. Lasīju tik ilgi, kamēr viņš aizmiga - tik klusi un smuki. Pēc tam jau pusnakts gandrīz bija klāt. Izgājām ārā, lai paskatītos skaistos un aizraujošos salūtus mums visapkārt, kā arī lai palaistu gaisā vienu laternu, bet diemžēl, tas mums neizdevās, tā izdega pat nepaceļoties. Varbūt stiprais vējš bija pie vainas. Tad kopīga lūgšana Jaunā gadā ieejot un bērni devās gulēt... Puišiem arī prieks par Jaunā gada sagaidīšanu!
Reinis pienāca pie manis un prasa, ko es tur daru. Es atbildu, ka lasu grāmatu, šis piedāvā, lai es lasu skaļi, viņš arī grib dzirdēt, tad nu kādu laiku lasīju čukstus, lai Reinis dzirdētu, bet netraucētu pārējiem, bet pēc kāda maza brītiņa uzgājām mēs augšā. Tā nu abi kopā, ērti iekārtojāmies lielajā vecāku gultā, lai es varētu turpināt viņam lasīt priekšā šo grāmatu. Lasīju tik ilgi, kamēr viņš aizmiga - tik klusi un smuki. Pēc tam jau pusnakts gandrīz bija klāt. Izgājām ārā, lai paskatītos skaistos un aizraujošos salūtus mums visapkārt, kā arī lai palaistu gaisā vienu laternu, bet diemžēl, tas mums neizdevās, tā izdega pat nepaceļoties. Varbūt stiprais vējš bija pie vainas. Tad kopīga lūgšana Jaunā gadā ieejot un bērni devās gulēt... Puišiem arī prieks par Jaunā gada sagaidīšanu!
Bet vecāki palika runāties līdz plkst. 3:30 no rīta! Forši! Laiks paskrēja nemanot un bērni arī nākamajā rīta pamodās tikai ap 8:30.
Šodien bērniem un arī daļēji mums beidzās Ziemassvētku brīvdienas. Un pirmo reizi pa 7 gadiem šīs brīvdienas bija īstas brīvdienas, kad arī bērni cēlās nevis 6 vai 7 no rīta, bet gan tikai ap 8 vai 9. Kā arī brokastot tikai plkst. 10:00 sākumā bija tik nepierasti, bet, cik jauki ir izbaudīt šo mieru nekur nesteidzoties. Kas nu jau atkal rit pilnā sparā, kad jāceļas no rītiem ir vēlākais plkst. 6:45, lai visu paspētu ;)
Un Jauno gadu iesākot, mēs sāksim arī jaunus ikdienas Bībeles lasījumus, ko es jums biju jau publicējusi pagājušajā gadā. Skatīt šeit.
Un Jauno gadu iesākot, mēs sāksim arī jaunus ikdienas Bībeles lasījumus, ko es jums biju jau publicējusi pagājušajā gadā. Skatīt šeit.
Skaisti ir radīt pašiem sev svētkus!
Mēs to tikai mācāmies!

Komentāri
Ierakstīt komentāru