Pāriet uz galveno saturu

Liecības

Pagājušā nedēļā es ļoti piedzīvoju Dieva klātbūtni, tāpēc vēlējos ar Jums dalīties divās liecībās, kas ir, savstarpēji saistītas.

Sākot ar pagājušo trešdienu, Kristapam no plkst. 15:00-17:00 būs Svētdienas skola Skenes baznīcā, kas ir tuvu mūsu mājām, un tā kā tētis visu nedēļu strādāja, tad bērnu aizvešana/ paņemšana no skolas un pulciņiem bija mans pienākums. Tā arī darījām. 22.01.2014 ap plkst. 12:00, devāmies ar kājām uz skolu pakaļ Pēcim un Kristapam, pa to laiku Marta aizmiga ratos, un tā bija viņas diendusa. Kad ieradāmies mājās, mēs negājām iekšā, bet palikām pa āru dzīvoties, jo pēc nepilnām 2h atkal bija jāiet uz centru, pavadīt Kristapiņu uz baznīcu. Pēc kāda laika, mēs ar Martiņu iegājām iekšā izžaut izmazgāto veļu un mazliet sasildīties. Drusku vēlāk mums pievienojās Reinis, tad es iesaucu iekšā abus lielos puišus, lai nokārtojas, sasildās, padzeras un būtu gatavi atkal doties ceļā. Pie baznīcas Reinis aizmiga ratos - savu diendusu, un Pēcis palika ārā ar ratiem, bet es tikmēr iesteidzos ēkā, lai atdotu Kristapu skolotājiem. Kad pēkšņi izdzirdēju jautājumu krievu valodā: "Ņekto ņegavarit pa ruskij?" (Vai kāds runā krievu valodā?) uz ko atbildēju apstiprinoši un palīdzēju, kādai mammai ar meitu sazināties ar Svētdienas skolas skolotājām, jo viņi te ir tikai 4 mēnešus un saprotami, ka nerunā vēl zviedru valodā. Tad nu izpalīdzēju un ar prieku sirdī (visvairāk jau par to, ka varu būt Dievam noderīgs arī kā tulks), ka manas krievu valodas zināšanas, kādam var arī noderēt vai palīdzēt Zviedrijā, devos tālāk uz veikalu "mazliet" iepirkties. Lai nebūtu jāiet vēl 3 reizes uz mājām un atpakaļ, izmantoju mūsu atrašanās stāvokli centrā. Veikalā īpaši nesteidzos, jo Reinis vēl joprojām saldi čučēja ratos... Pie kasēm es sāku domāt, kā es to visu aizstiepšu uz mājām, jo lielās somas es aizmirsu mājās un man bija tikai divi groziņi zem tandēmratiem, no kuriem, mazākais bija jau aizņemts ar lietus plēvi. Tad nu sāku visu stūķēt iekšā, kad pēkšņi mani sveicina: "Hej, Gunta!" (Čau, Gunta), tas bija mūsu kursabiedrs Stīvens, kurš neplānoti pēkšņi bija ieskrējis veikalā pēc pāris precēm. Kad ātrumā atbildēju uz viņa jautājumiem, kur ir Māris un Kristaps, viņš man piedāvāja manus iepirkumus aizvest uz mūsu mājām! Vai tas nav tik fantastiski! Kā Dievs sūtīja viņu man palīgos. Tajā brīdī viņš bija mans eņģelis, kas izglāba mani no pārstiepšanās.  Tad jau aši, aši pēc Kristapiņa un uz mājām, kur tētis jau pie durvīm sēdēja, un mūs gaidīja :) , jo atslēgas bija pie manis.

Es biju īstajā vietā un laikā, lai palīdzētu kādai ģimenei, starp citu, no Latvijas. Un tajā pašā dienā, tikai kādu stundu vēlāk - Stīvens bija īstajā vietā un laikā, lai palīdzētu man. Dots devējam atdodas!

Kinnas luterāņu baznīca
Kā arī 26.01.2014. bija ekumēniskais dievkalpojums Kinnas luterāņu baznīcā. Pirmo reizi mēs tikām iekšā šajā greznajā un lielajā baznīcā. Baznīca bija pilna. Nebija kur apsēsties, jo vienkopus kopā bija sanākušas 4-5 draudzes: luterāņi, baptisti, vasarsvētki un harizmāti. Mēs pavadījām bērnus uz Svētdienas skolu un palikām tur ar viņiem, bet aiz durvīm bija tik fantastiska slavēšanas un pielūgšanas mūzika, ka nākamajā reizē, mēs noteikti paliksim kopā ar slavētājiem.

Tā, lūk, mums iet! 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts