Pāriet uz galveno saturu

Svētki mūsmājās

 Piektdien mēs visi devāmies uz Oerbī (Örby) draudzi, lai piedalītos Lielās piektdienas dievkalpojumā. Diena, kad Jēzu Kristu piesita krustā. Īstenībā jau sēras, grēka apziņa un klusums, tas piepildīja manu sirdi. Es zinu, ka apģērbs ir tikai ārēja lieta, bet reizēm ir labi, ka ārējais var palīdzēt arī iekšējām cilvēkam, tāpēc šajā dienā mēs visi devāmies uz dievkalpojumu tumšās drēbes. Arī Martai ir viena melna kleitiņa....
Mūsu skaistā peciņa.
Sestdien mēs bijām ciemos pie Stefana uz 5.dzimšanas dienu. Viņam gan dzimšanas diena vēl tikai būs nākamajā svētdienā, bet tā kā Intiņa brauks ceļojumā, tad svinēja ātrāk. Šoreiz mums bija tas gods  piedalīties "tipiskā" zviedru bērnu ballītē:
  • Bērnu ballītēm parasti ir sākuma un beigu laiks, piemēram, no plkst. 13:00-16:00;
  • Visi ierodas laicīgi, gan arī laicīgi paņem savus bērnus (Latvijā tas diemžēl būtu ar +/- vienas stundas nobīdi :D );
  • Vecāki paši nepaliek, viņi atved savus bērnus, un paši brauc projām;
  • Mēs gan palikām, jo mums ir vēl divi mazi bērni;
  • Tā kā parasti vecāki nepaliek, tad bērnu ballītes viņi rīko tikai tādā vecumā, kad bērnus var atstāt, piemēram, šajā gadījumā 4 gadi un uz augšu;
  • Parasti tie ir bērni no skolas vai bērnudārza;
  • Kad visi bērni iet projām, viņi "izmakšķerē" vienu maisiņu ar saldumiem... Tā ir laba tradīcija, bet es saldumu jeb "svensk godis", kas ir želejkonfektes un citi līdzīgi saldumi, vietā, labprāt, ieliktu žāvētos augļus vai kādus citus veselīgākus saldumus. 
Gaviļnieka kūka.

Ēdam šokolādes kūku ar saldējumu un avenēm :) 
Pēc bērnu ballītes mums bija kopīgs darbiņš, jānokrāso olas. Tad nu katlā tika saliktas visas sīpola mizas, ko mēs sākām jau krāt pēc jaunā gada :)  
Sīpolu mizas
34 baltās olas
Katram ir sava metode un tehnika, kā krāsot olas uz Lieldienām. Es domāju, ka nav arī viena pareiza metode, jo galu galā, kāda starpība, galvenais, lai būtu rezultāts :) Es no savas bērnības atceros, ka mēs darījām šādi. Katrai olai aplikām apkārt puķīti, rīsus, manna, sīpola mizas, to ietinām lupatās, tās nosējām ar diegiem un likām ūdenī vārīties. Šādi šoreiz darīja Inese :) 
Olas ietītas lupatās.
 Ber kopš es esmu precējusies ar Māri, mums ir šāda tehnika. Olai saliek riņķī puķītes, spalvas, sūnas, rīsus, manna, grūbas u.t.t. aptin to visu ar diegu un ieliek vecās zeķubiksēs (protams, ka tīrās). Tad sasien mezglu un liek nākamo olu. Iznāk tādas lielas "olu krelles", ko liek vārīties sīpolu mizās :) 
Olas zeķubiksēs.
Māris tin olas.
Es arī tiku pie darbiņa.
Lūk, arī galarezultāts. 
Secinājumi. Olu galarezultāts īpaši neatšķīrās, jo visas olas tika krāsotas ūdenī ar sīpola mizām. Iespējams, ja Ineses variantu mēs krāsotu parastā ūdenī un mūsu variantu sīpolu mizās, tad redzētu lielāku atšķirību. Būs jāpamēģina nākamajā gadā.  

Tā kā šajā gadā mums Lieldienas iekrita vienā dienā ar Kristapa 5.dzimšanas dienu, tad mums bija pat četrkārtīgi svētki, jo svinējām arī brālēna Stefana 5.dzimšanas dienu radu lokā un manu vārda dienu. Pamata maltīte bija cepts tītars. Mana mamma to pagatavoja pirmo reizi un sanāca ļoti gards. 
Tītars
Paliels putniņš.
Gribējās arī mazliet no aukstā galda, tāpēc mana ģimene tika iepazīstināta ar "Kažoku bez siļķes". Jo mūsu draugi to ir ēduši diezgan bieži, bet manai ģimenei šis bija jauns ēdiens no manas puses. Izgāja cauri arī viņu cenzūrai un ir atzīts par ļoti labu un garšīgu :) 
"Kažoks bez siļķes" jeb sāļā kūka "Varavīksne".
 Mana jaunākā māsa Gita, man vienmēr cenšas ieskaidrot, ka viņai nav radošuma. Bet, skatieties, šeku reku, es svētdien saņēmu dāvanā šādu ļoti radošu un skaistu dāvanas iesaiņojumu :) Visu var attīstīt! :) Tā nu tukšas čipsu pakas, kļuva par dāvanu iesaiņojumu :) Man patīk, un man tas liekas sirsnīgāk, kā vienkārši nopirkts dāvanu maisiņš (saprotiet mani pareizi, es neesmu pret dāvanu maisiņiem).
Opītis ar Intas tanti bērniem bija sagatavojies pāris pārsteigumus. Viens no tiem bija brauciens ar bērnu kvadraciklu :) Otrs: olu meklēšana. 
Kadrs ķerts caur logu.
Opītis un jubilārs. 
Apmācība :) 
 Man vienkārši patīk šī bilde :)
Brālēni :) 
Zolīdie: tēvs un meita :) 
Zariņu dāmas šoreiz tik skaistas un raibas, kā pašas Lieldienas! :) 
Pateicoties, Elizabetes draudzenes blogam un tajā atrastajai idejai, arī es īstenoju Lieldienu stāstu, izmantojot sekojošas lietas:
  • Kaut kas melns - grēks;
  • Divi kociņi - krusts;
  • Kaut kas sarkans - Jēzus asinis;
  • Audums - lina drāna;
  • Akmens - kaps;
  • Kaut kas tukšs (kastīte) - Jēzus ir augšāmcēlies;
  • Kaut kas balts - tīra sirds;
  • Kaut kas zaļš - augt Viņā;
  • Kaut kas jauns - Vecais ir aizgājis, jaunais ir atnācis.
Bērniem bija jāatrod visas šīs lietas, starp bērnu mantām. Visi tika iesaistīti. Tad es sāku stāstīt īsto Lieldienu stāstu jeb kāpēc mēs svinam Lieldienas :) 
Jēkabs rāda, ka "Jēzus kaps ir tukšs".
Tīra sirds un augt Viņā - tas ir katra kristieša uzdevums gan liela,  gan maza :) 
Es zinu, ka bērni izaugs, un viņi aizmirsīs kas notika, sīkumus un detaļas, bet viņi visi atcerēsies tās emocijas, kas pavadīja viņus gan baznīcā, gan ikdienā, gan svētkos, gan grūtos brīžos. Tāpēc es pagatavoju "Lieldienu jēriņu", kas mums visiem atgādina to, ka mēs esam mazi jēriņi Dievs rokās, kas bieži vien aizmaldās prom no Sava Gana un apmaldās dzīves ērkšķos.  


Lieldienu jēriņš
 Zinu, zinu, ka ir viena pareizrakstības kļūda, bet tā iet, ja kārtīgi neizrēķina cik burtu ielīdīs un kādā locījumā es rakstīšu, vai Kristapam, Kriksim, Kriksis, Kristaps, Kriksi!, Kristap!, Stefans, Stefanam, Stefan! u.t.t. Bet ticiet man, bērniem bija pilnīgi vienalga :) 
Jubilāru torte "Cielaviņa".
5 un 5 svecītes. 
Katrs pūta svecītes no savas puses. 
 Kamēr neviens neredz Marta ēda kūku :) Tāda izskatās mūsu mīļā meitiņa, kad viņai atļauj pašai ēst torti :)
Mazais morītis :) 

Komentāri

  1. Loved reading this and especially seeing how cute our god-daughter is!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts