Pāriet uz galveno saturu

Svētdienas pastaiga

Pie mums beidzot kārtīga ziema ne ar sniegu, bet ar mīnusiem. Visu nedēļu turas zem - 10. Un patlaban mazliet snieg...
Man tik tiešām negribas ticēt, ka ir pagājis tieši viens mēnesis starp šodienu un šo jauko un saulaino Svētdienas pastaigu! Tas nebija apzināti, tā sanāca... 

Tā bija īpaša svētdiena, kurā uz Dievkalpojumu netikām, jo mašīnas atslēgas vēl joprojām atradās mašīnā ;( Tajā "liktenīgajā"ceturtdienā mēs uz šaha pulciņu tā arī netikām, jo tā gadījās, palūdzu bērniem notīrīt sniegu no mašīnas, lai ātrāk izbrauktu, bet atslēgas palika mašīnā un durvis ciet... 

Mēs jau nekad, tik tiešām nekad īsti nezinām, no kā Dievs mūs sargā! Ja tā notika, tad tas nozīmēja, ka mums nekur nebija jābrauc! Mēs arī tajā vakarā mācījāmies pateikties Dievam par visu kas notiek, arī par to, ka nekur netikām, jo, iespējams, ka tikām no kaut kā pasargāti! To jau zina tikai Viņš ;) 
Tu taču esi mans stiprais Dievs, kas sargā.
Ps 43:2

Mums tā gadījās jau otro reizi... pirmo reizi Latvijā (TE var izlasīt mūsu piedzīvojumu Tērvetē ar mašīnas atslēgām) un otro mājās. Ko darījām? Uzzinājām kurš logs ir lētāks, ja nāktos to izsist un atkal iestiklot, uzzinājām, ka arī apdrošināšana sedz šādus negadījumus jeb ķibeles, tik pašrisks pašiem jāmaksā, uzzinājām, ka var dabūt lietotu un jaunu logu... nu kaut kā tā. Jā, mūsu mašīnas otras atslēgas ir kaut kur pačabējušas... tā kā tāds risinājums nederēja. 

No rīta mēs devāmies mūsu pastaigā uz ezeru, bet vakarā, pateicoties manam brālim, vīri kaut kā atspieda tās durvis, kaut ko iedabūja salonā un izķeksēja tās atslēgas, lai pēc tam varētu atslēgt mašīnu. Viss notika un izdevās! 

Saulainās svētdienas pastaigas fotostāsts: 
07/01/2018





 



 

 

 
 








 


 


 

 









 
 





 




  



 


Tā bija Svētdiena, kad:
  • tētis mācīja bērniem kā nevajag darīt: bradāt pa plānu ledu un sist ārā ledus gabalus... tie bija paraugdemonstrējumi ar slapjām kājām tētim;
  • bērni mācēja nolikt savus braucamos, nevis nomest ;)
  • es atkal novērtēju manas omītes adītos cimdus, kas sildīja manas ķepas;
  • kad lielie un mazie priecājās par dažāda izmēra ledus gabaliem;
  • visi "uzpildījām"  mūsu D vitamīnu krātuvīti;
  • ārā ēdām siltu, tikko izceptu graudu maizi;
  • mājupceļā našķojāmies ar Laimas zefīriem;
  • vienkārši bijām visi kopā!

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts