Šo mācību gadu uzsāka 4 mūsu bērni: 5. klase, 3. klase, 1.
klase un pirmsskolas klase. Divi jaunāakie (3 gadi un 10. mēneši) ikdienā ir mājās kopā ar mani, bērnudārzu
neapmeklē.

Kā mums iet? Mēģināšu visu apkopot.
Pirmais secinājums. Ja skolas gaitas uzsāk pirmais bērns
ģimenē, tad tas ir liels notikums un vecāki reizēm ir vairāk uztraukušies nekā
bērns, bet ar katru nākamo bērnu tas notiek arvien dabiskāk un mierīgāk.
Protams, ka arī pirmklasniekam tas ir liels
solis viņa ikdienas dzīvē un attīstībā, bet tas viss norit daudz mierīgāk, jo viņam
ir paraugs - lielie brāļi, kas rāda piemēru un "vienmēr" ir līdzās. Mums šo lielo soli spēra ne tikai pirmklasnieks, bet arī meitiņa uzsākot pirmsskolas klasi skolā, tas nav bērnu dārzs, tā ir pirms skola skolā ;) Tāda kā iesildīšanās skolai un sagatavošanās tai. Jau īstajās telpās ar nākamajiem klasesbiedriem un īsto skolotāju.
Mūsu skolēni ceļas agri. Plkst. 6:20, jo 7:00 no rīta viņiem ir
jābūt “pieturā” ("jānoripo" lejā pa kalnu), kur viņus sagaida skolas busiņš. Jā, mūsu bērnus katru dienu
aizved un atved uz/no skolu skolas busiņš, kas ir ĻOTI liels atvieglojums,
pluss un bonus. Bērni ir mājās uzreiz pēc skolas un viņiem nav jāgaida nekādi
sabiedriskie transporti vai jāiet ar kājām. Ja agrāk, man likās neiespējami
dzīvot laukos ar tik daudz bērniem, tieši šā iemesla dēļ, ja man pašai katru dienu ir jāved bērni uz
skola un atpakaļ un pie tam vēl vairākas reizes, jo visiem bērniem skola
nebeidzas vienā laikā, tad tagad tas ir liels, liels pluss, ka mēs dzīvojam ~ 5
km attālumā no skolas, jo mūsu pašvaldībā ir šādi noteikumi. Skolas busiņš tiek
nodrošināts bērniem, kas dzīvo:
·
0-3 klase: 2 km attālumā no skolas;
· 4-6 klase: 4 km;
· 7-9 klase: 5 km.
Skola sākas plkst. 7:50. Tā tad
vidēji, ja mēs pieņemam, ka skolā viņi ir jau pēc 5 minūtēm, tad 40 min no rīta viņiem ir
brīvais laiks. Redzēs kā būs ziemā, bet pagaidām viņi to laiku pavada ārā.
Reizēm no rītiem ir grūtāk piecelties, bet mums joprojām ir vairāki priekšnosacījumi, lai rīti iesāktos pēc iespējas mierīgāki: drēbes un
somas ir jāsaliek iepriekšējā dienā, kā arī gulēt ir jāiet jau ļoti laicīgi. Ideālā gadījumā
jau plkst. 19:00 sākās vakara režīms un plkst. 20:00 visi ir savās gultiņās, realitātē
citreiz tas ievelkas līdz plkst. 20:30 vai pat 21.00, jo, vienu reizi nedēļā viņi
joprojām apmeklē savu šaha pulciņu, kas ir 45 min braucienā ar mašīnu no mājām.
Un tas nozīmē, ka vakars ievelkas. Kā arī katru vakaru mums ir individuālās sarunas ar vienu no mūsu bērniem jeb kvalitatīvais laiks kopā! "Dienas" bērns aiziet gulēt drusku vēlāk nekā pārējie.
Skola ir mini mini (kopā nu jau zem 47 bērniem). Vidēji vienā klasē ir apmēram 7- 8 bērni un klases ir sadalītas 4 grupās. Pirmsskolas klase atsevišķi, 1-2 klase kopā, 3-4 klase kopā un 5-6 klase kopā. Mūsu vecākajam dēlam klasē ir 2 bērni - viņu ieskaitot (+ septiņi sestās klase bērni)! Var jau teikt, ka tas ir pluss, pilnīgi kā privātskola, bet tam ir arī savs mīnuss, bērnu var būt par maz, viens otram apnīk un sāk rīvēties savā starpā, pagaidām ir ok, bet viņš tomēr izjūt klasesbiedru trūkumu!
Kā ar mājas darbiem?
Šī ir pirmā skola, kurā ir tik daudz mājas darbu, ja salīdzina ar mūsu iepriekšējo pieredzi (zinu, ka latvieši var pasmieties, bet tas ir pilnīgi pietiekoši, lai es mierā un mīlestībā izsekotu visam līdzi un katram bērnam tos pārbaudītu un ja nepieciešams arī palīdzētu, vai vienkārši būtu līdzās). Tā tad mājas darbi visiem tiek uzdoti trešdienās un jānodod vēlākais līdz nākamajai otrdienai. Var nodot arī ātrāk, ja ir izpildīts! Tas nozīmē, ka izpildes laiks ir viena nedēļa un tas ir baigi forši, jo mēs varam saplānot kura diena mums ir labāka to pildīšanai un kad mēs esam aizņemti ar citām ārpus skolas aktivitātēm un pulciņiem!
Pirmsskolas klasītei pagaidām mājas darbu nav. Viņi strādā skolā uz vietas: mācās burtus un ciparus dažādos interesantos veidos, jo Martai liekas, ka viņi neko nemācās ;) Interesanti, ka viņiem ir arī tāds mācību priekšmets kā drāma, kur mācās izspēlēt visādas sadzīves situācijas un māca bērniem sadzīvot vienam ar otru un iejusties otra ādā!
Drusku žēl, ka pirmsskolas klasītei nav fizkultūras, jo pārējiem bērniem šajā vecumā, bet citā skolā, bija arī sporta nodarbības, bet visu nevar gribēt. Iespējams ka, tas ir tāpēc, ka bērni katru reizi pēc fizkultūras iet dušā un sešgadniekiem vajag vēl palīdzību, lai paši nomazgātos.
Pirmās klases mājas darbi ir matemātikā un zviedru valodā - apgūst lasīšanu un pēc tam atbild uz jautājumiem, kaut ko uzraksta vai uzzīmē. Man liekas ļoti pozitīvi tas, ka mājās mācoties lasīt, pēc tam dēlam pašam ir jādod savs vērtējums, kā viņš jutās, atzīmējot vienu no trīs pieejamiem smaidiņiem: ar priecīgu seju, nekādu vai bēdīgu. Lai gan mums ir gājis visādi, jo uzsākot pirmo klasi mūsu dēls vēl nelasīja, tad es jau tagad redzu milzīgu progresu, jo viņš pagājušā nedēļā izteicās: "Man patīk lasīt!" un šonedēļ viņš saprata: "Es varu lasīt arī viens pats! Man nevajag mammu tevi!" YES!
Pirmklasniekam pēc Ziemassvētkiem būs peldēšanas nodarbības un tās arī notiks skolas ietvaros. Tas nozīmē, ka viņu aizvedīs/atvedīs uz/no baseina un man būs jāiedod līdzi tik peldlietas ;) Ērti! Reizēm jau liekas, ka bērni, dzīvojot laukos, tiek kaut kā apdalīti, bet mums patlaban liekas, ka šeit tas viss ir sakārtots, pārdomāts un izstrādāts! Te ir daži mājas darbu piemēri pirmajai klasītei:
| Ja jau jāzīmē burkāns, tad lai apskata, aptausta un tad zīmē ;) |
Trešajai klasei mājas darbi ir zviedru valodā - lasīšana un atbildēšana uz jautājumiem, kā arī reizēm matemātika, ja skolā nepaspēj visu izpildīt un angļu valodā kāds dzejolītis.
Bet piektā klase mājās regulāri mācās matemātiku (cik forši, ka tas ir Pētera mīļākais priekšmets) un angļu valodas vārdiņus. Uz katru ceturtdienu viņam ir jāapgūst 16 jauni vārdiņi/izteicieni, kā nu kuru reizi.
Mūsu vecākais dēls turpina mācīties spēlēt klavieres skolas laikā. Lai gan mēs nomainījām skolas un līdz ar to arī mūzikas skolotāju, man visu laiku bija stingra pārliecība, ka jaunā skolotāja nāks ar jaunām grāmatām, bet es ļoti kļūdījos. Jo nevis bērns tikai pielīdzināts skolotājas metodei, pieredzei un sistēmai, bet gan skolotāja pielāgojas bērnam. Ja jau viņš ir sācis mācīties no konkrētām grāmatām, tad arī turpina un turpinās! Feini!
Vēl viens jaunās skolas pluss bērnu acīs (nu mēs jau esam pieraduši) ir tas, ka divi no mūsu bērniem tika pie privātajiem IPadiem... pārējiem būs nākamajā mācību gadā un patlaban izmanto skolā esošos un pieejamos skolā uz vietas,t.i., uz mājām līdzi neņem. Mums tādu līdz šim mājās nebija, apzinātu iemeslu dēļ, bet tagad, pateicoties skolai ir. Bērni skolā izmanto planšetes, un tā kā tas ir skolas rīks, tad skola arī uz laiku to bērniem aizdod. Bērnam kopā ar vecāku bija jāizlasa, jāizdiskutē un jāparaksta lietošanas līgums, un tas ir ļoti pozitīvi, jo māca saudzīgi apieties ar lietām.
Pašai planšetei nav ne vainas, jo tas ir tikai rīks un mūsmājās tās lietošana ir limitēta, kā arī bērniem tur ir pieejami mājas darbu noteikumi un reizēm arī kaut kas jāuzraksta. Protams, ir arī kaut kādas izglītojošas spēles, bet tā kā Reinis tajā visvairāk pilda matemātikas uzdevumus, vai mēģina fotografēt un taisīt savus video, tad mēs tik priecājamies!
Lielajiem puišiem skolā ir darbmācība jeb rokdarbi, sauciet kā gribiet, bet tā kā atbilstošas telpas, lai veiktu šādus darbus, skolai nav, tad viņus ved uz tuvāko skolu, kas ir 10 km attālumā no viņu skolas. Kā arī nākamajā semestrī viņiem būs mājturība, kurā viņi gatavos ēst utml. Tā gan notiks viņu skolā, jo šoreiz nevadās bērnus, bet gan atvedīs cepeškrāsnis ;)
| Kristapa šūtais putniņš. |
| Pētera kaltais trauciņš no kapara. |
Reizi nedēļā mēs saņemam elektroniski no katras skolotājas Nedēļās vēstuli, kurā ir apraksts, kas jauns notiek skolā, klasē, ar ko patlaban bērni nodarbojas, ko labu apgūst, kā arī kādi mājas darbi un izmaiņas. Forši un interesanti ir sekot līdzi katram bērnam un viņa ikdienas gaitām!
Divas reizes gadā katram bērnam ir individuālās pārrunas: skolotājs, vecāks un bērns. Par kurām es pastāstīšu mazliet sīkāk citā rakstā! Bet tā ir kolosāla iespēja pajautāt bērnam: Kā tu jūties skolā? Kaut man tādas būtu bijušas manā bērnībā...
Bērni noteikti ir ātrāk mājās (vai nu ap 13:00, vai ap 14:30) un viņiem paliek vairāk brīvā laika, ko spēlēties un vienkārši dzīvot! Kā arī viņiem ir atradušies jau pāris draugu, kas dzīvo salīdzinoši tuvi un pie mums regulāri ir ciemiņi (es vienmēr esmu vēlējusies, lai bērnu draugi nāk uz mūsu mājām spēlēties - sapņi piepildās, lai gan viņi iet arī ciemos pie drauga un tas ir tikai forši). Tas palīdz bērniem uzturēt savu istabu labākā kārtībā, jo neviens pie sevis negrib uzņemt draugu nekārtībā un bardakā! Tas viennozīmīgi ir IEGUVUMS!
Nākamā nedēļa mums ir Rudens brīvdienas, tad nu bērniem prieki un ilgās gulēšanas būs uz urrrāaaa, bet man papildus slodzīte ;)
Nākamā nedēļa mums ir Rudens brīvdienas, tad nu bērniem prieki un ilgās gulēšanas būs uz urrrāaaa, bet man papildus slodzīte ;)
Nezinu, vai Jums ir pieredze ar galvas utīm un skolu, bet Zviedrijā galvu utis skolniekiem ir regulāri. Interesanti, ka viņi iesaka izķemmēt matus, apstrādāt ar šampūnu, izmazgāt cepures, bet neiesaka mainīt gultas veļu, kas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem iemesliem, lai apturētu utu izplatību ģimenes locekļu starpā. Kāda ir Jūsu pieredze, ieteikumi?
P.S. Mums nekas pagaidām vairāk nav zināms, bet klīst runas, ka mūsu mini skoliņu slēgs (kā saka pedagogi, par to runā jau 15 gadus! Vai šoreiz būs nopietni, neviens to nezina...) un apvienos ar tuvāko skolu, kas ir ~ 10 km no mūsu mājām! Tā kā varat paturēt mūs visus, bērnus un viņu skolas likteni savās lūgšanās. Zināms ir tas, ka tas ir un būs politisks lēmums, ja skolu atstāts, tad tā būs jāatjauno un jāremontē, jo, kāda tā ir šobrīd, tāda tā nepaliks = tā vismaz saka, bet ja slēgts, tad būvēs jaunu, lielāku skolu un sporta zāli blakus ciematā, un tas tik vai tā prasa pāris gadus!
Mums ir divējādas izjūtas... es pat nezinu, kā ir labāk, tāpēc lūgsim un liksim to Dieva rokās, lai Viņa prāts notiek arī mūsu bērnu skolas liktenī. Viens ir skaidrs bērnus tik vai tā uz/ no skolas vedīs skolas busiņš ;)


Komentāri
Ierakstīt komentāru