Pāriet uz galveno saturu

Pirkstiņš

Jā, mūsu jaunākais dēls, nāca iekšā pa lielajām durvīm un vējš tās aizcirta tajā brīdī, kad viņš vēl nebija paspējis izņemt rociņu no durvju starpas..... Aučccc... tas bija ļoti sāpīgi! Tieši tajā brīdī es baroju Esteri, bet Rū sāka bļaut TĀDĀ NEBALSĪ, ka es uzreiz sapratu, tas nav nekāds kašķis, bet gan kaut kas nelāgs ir noticis... tā nu pametu Esteri pusēdušu gultā, saucu vecāko dēlu, lai tikmēr pieskata mazo māsu un skrēju lejā pēc mazā dēla...

Kādu laiku sēdēja viņš man klēpī un žēli raudāja - un ko lai mamma dara šādā brīdī?! Sirds pa muti lec ārā... cik žēl to maziņo un viņa sāpes! Bet mums vienmēr ir pie kā vērsties - tāpēc arī es aizlūdzu, lai Dievs dziedina viņa pirkstiņu, jo ne jau velti Bībelē ir rakstīts:

".. aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā." Jēkaba 5:16

Pirksts vietā, bet nags visticamāk, ka noies, jo ir galīgi zils... Tā nu mēs divas dienas, staigājām ar marles "cepurīti", lai pasargātu pirkstiņu no netīrumiem. 

P.S. No sākuma jau baidījāmies vai nav lauzts, bet viņš pārstāja raudāt, agrāk aizgāja gulēt diendusu un pēc tam jau varēja arī kustināt. Tad jau nu ticam, ka viss būs labi! 

Komentāri

  1. Nekad nav patīkami,kad kāds bērns ko satraumē:( arī mūsu ģimenē aizlūgšana ir pirmais solis,ko daru pie slimībām un traumām un tagad jau meitas pašas prasa,lai aizlūdzu:) un vecākā arī par mani ir lūgusi,kad biju slima. Lai Dievs atjauno katru šūniņu dēliņa pirkstā! :)

    AtbildētDzēst
  2. Kā pirkstiņam? Vai jau viss labi? Reizēm (bieži) mammai sirds sāp un uztraukumi ir ilgāk nekā pašam slimnieciņam...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jap, Sandriņ, par tiem uztraukumiem - tā viņš ir! Pirkstiņš pamazāk dzīst, bet izskatās, ka tas tomēr noies, un pēc manas māsas pieredzes, tas var prasīt pat vairākus mēnešus, kamēr noiet un ataug vietā jauns!

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Esteres piedzimšanas stāsts