Jā, starpcitu, aizvakar tak bija Zviedrijas nacionālā diena! Hip-hip urā!Un mēs jau trešo gadu pēc kārtas piedalījāmies Pateicības gājienā! Šoreiz laiks mūs lutināja kā vēl nekad! Tik spoža saulīte mūs pavadīja visus noietos kilometrus!
Te ir mazs apraksts par šo gājienu un bildītes no mūsu pirmās pieredzes pirms diviem gadiem.
Paldies, Pārslai par kolosālajām cepurēm un krekliņiem!
Šogad mēs bijām mazā neziņā vai vispār piedalīsimies šajā gājienā, vai arī es ar apslimušo Martiņu palikšu mājās. Viņai bija paaugstināta temperatūra... Viņa ļoti saskuma, kad uzzināja, ka nevarēs doties tētim un brāļiem līdzi šajā gājienā, bet būs vien jāpaliek mājās ar mammu... taču tieši pirmdienas rīta viņa pamodās un jutās krietni labāk, godīgi gan jāsaka, ka viņai joprojām bija mazliet paaugstināta temperatūra. Bet mēs nolēmām doties visi un par godu Martai/slimnieciņam, mēs gājienā devāmies nevis ar parastajiem, bet gan dvīņu ratiem. Tādējādi Martai nebija jāpiepūlās, bet viņa kā īsta princese, tika stumta visu ceļu!
Zinu, ka mana omīte vienmēr teica: "Veselība pirmajā vietā!", bet reizēm ir svarīgi pasākumi, kas bērniem dod vairāk, nekā sēdēšana un palikšana mājās. Viņa nav vēl vesela, bet mēs turpinam veseļoties un dzīvoties pa iekštelpām! Varat aizlūgt par mums! Paldies ;)





Komentāri
Ierakstīt komentāru