Sauciet mani par jocīgu... bet kad mēs pārcēlāmies uz Zviedriju, es mazliet nesapratu un iesmēju par vietējo tautiņu, kas "nejēdz" durvis attaisīt un aiztaisīt. Gandrīz pie visām valsts iestādēm ir lielā "poga", kuru nospiežot durvis pašas atveras. Protams, tajā laikā, kad es to pirmo reizi ieraudzīju, es studēju zviedru valodu. Uz skolu mēs devāmies divatā ar vīru un mums tas nebija aktuāli. Jo durvis atvērt var arī ar rokām.
Bet tagad ikdienā dzīvojoties pa mājām un pastaigājoties ar bērnu ratiņiem ir ĻOTI ērti un parocīgi, ka šādas lielās pogas ir ne tikai pie skolām, bet arī pie ieejas baseinā, bibliotēkā vai pagasta mājā. Pat mūsu daudzdzīvokļu māju ir iespējams šādi atvērt no iekšpuses.
Bet tagad ikdienā dzīvojoties pa mājām un pastaigājoties ar bērnu ratiņiem ir ĻOTI ērti un parocīgi, ka šādas lielās pogas ir ne tikai pie skolām, bet arī pie ieejas baseinā, bibliotēkā vai pagasta mājā. Pat mūsu daudzdzīvokļu māju ir iespējams šādi atvērt no iekšpuses.
Lieki vēl piebilst, ka tas ir īpaši parocīgi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, ratiņkrēslos.
Tāpēc viesojoties Anglijā, kur es nemanīju šādas jocīgas "pogas", mani vai pārņēma neizpratne un šoks. Kā nav? Cik gan ātri var pierast pie komforta....
Tāpēc viesojoties Anglijā, kur es nemanīju šādas jocīgas "pogas", mani vai pārņēma neizpratne un šoks. Kā nav? Cik gan ātri var pierast pie komforta....
Piespied pogu un durvis jau veras vaļā.


Komentāri
Ierakstīt komentāru