Kā mēs pie tādas nonācām? Mums to uzdāvināja Anglijas omīte Pārsla, paldies, Tev mīļā! Bet kociņi, kā kociņi. Vai tad man tie kaut ko izsaka? Nē. Savā bērnībā es ar tādiem nespēlējos.
Vienu rītu brīvlaikā mūsu dēls Reinis atnesa man kociņus un teica: "Mammīt, uzspēlēsim?" Uz ko es atteicu, ka es īsti nemāku, bet viņš man aši argumentēja, ka var man iemācīt! Tā nu arī es apguvu vienu jaunu, kolosālu galda spēli. Un kad bērniem no rītiem nenāk miegs, bet vecāki vēl saldi čuč, tad ir pāris "ideālās" reizes, kad bērni klusi pieceļas, un tur pat pidžamās uzsāk kādas spēles un pacietīgi gaida brokastis ;)
Komentāri
Ierakstīt komentāru