Pāriet uz galveno saturu

Viena nedēļa mūsmājās

Iedvesmojos no Lauras raksta "Viena diena mājās" blogā Viens + Viens un nolēmu pierakstīt, kāda izskatās mana ikdiena veselu nedēļu.

Man ļoti patika pierakstīt, bildēt un ļaut bērniem bildēt, kas labs ar mums ir noticis un ko tad tādu labu mēs pa dienu sadarām pirmās piecas dienas. Bet pie sestās dienas un pēdējās septītās, es no tā jau noguru. 


Secinājumi: man kā daudz bērnu māmiņai ļoti daudz laika paiet pie plīts, mājas tīrīšanas, ikdienas loģistikas, u.c. darbiņiem. Iespējams, ka arī viena bērna māmiņa varētu prioritēt nevis bērnu, bet darbus, kas veicami un viņai būtu tieši tādi paši secinājumi. Bet es agrāk nebiju to piefiksējusi, ka īstenībā mūsu bērni tieši tagad ļoti daudz laika pavada savā starpā gan spēlējoties, gan plēšoties. Viņiem es vairs neesmu vajadzīga visu laiku, jo ir māsa vai brālis. Un ja viņi ir mierīgi un nodarbināti, ko tad man darīt - mājas darbiņus, hobijus, un citas aktivitātes (kas agrāk vai vēlāk tik un tā būs jāizdara)! Protams, ka ir reizes, ka viņiem vajag mammu un es esmu ar viņiem, bet salīdzinoši kā tas bija ar vienu bērnu, tas ir daudz retāk. No vienas puses tas pat ir skumji, jo es neesmu vienīgā un svarīgākā persona, ja tā drīkstu teikt, bet no otras puses, man tiek dots laiks sev un man ir jāparūpējas par visiem, kas arī nav viegli. Ir arī savi plusi daudz bērnu ģimenēs! ;) Bieži vien viņiem mammu vajag vienā un tajā pašā laikā un visiem uzreiz ;) Tās ir izaicinājuma situācijas, kad saglabāt mieru un vienkārši būt līdzās...

Man svarīgākais uzdevums ir palīdzēt. Es esmu palīgs ne tikai savam vīram, bet arī bērniem. Man ir jāpalīdz viņiem diezgan bieži, kamēr viņi vēl mācās un attīsta savas spējas un prasmes.

Daļu no darbiņiem mēs paveicam bērnu vietā, kas varbūt nav pareizi, bet tāda ir mūsu ikdiena. Otru daļu viņi uzņemas paši. Viss ir atkarīgs no dienas, situācijas un apstākļiem. Katra diena ir unikāla un neatkārtojama. Nav divu vienādu dienu mūsmājās. Ir līdzīgi scenāriji: celšanās, pusdienu, vakariņu, ārpus skolu aktivitāšu laiki, bet katru dienu pastāv nobīdes un ekstra situācijas, pārsteigumi un izmaiņas, slimošanas un sliktas omas ;) Garlaicīgi nav ne mirkli! Tāda ir ikdiena! Raiba un krāsaina. Skaļa un klusāka. Mierīga un trokšņaina... Mīļa un kašķīga... skaista un bēdīga... viegla un grūta, bet man joprojām patīk būt mājās kopā ar viņiem!

Man bija ļoti interesanti pavērot arī sevi no malas, jo ikdienā es sevi nebildēju, un tā kā man negribējās būt bildēs sadrūmušai, domīgai vai nomāktai (kāda es arī esmu), tad nekas cits neatlika kā smaidīt un ieguvēji tam bija visi!! Jo mamma smaidīga un mājās miers. Var jau teikt, ka es tēloju, jo ikdienā tik bieži nez vai smaidu, bet, man liekas, ja man sakarā ar šo jauno izaicinājumu ir izdevies kaut vai piecas dienas biežāk uzsmaidīt bērniem, tad tas noteikti bija to vērts, jo es smaidīju no sirds, es atcerējos un priecājos par to, cik forši ir būt mājās! Cik forši, ka mana dzīve var būt tieši šāda!

Pierakstīt un nofotografēt ikdienas aktivitātes bija mazākais, bet lielākais darbiņš bija to visu salikt kopā un aprakstīt. Tad es arī secināju, ka īstenībā es nepierakstīju bērnu aktivitātes un ikdienu, bet gan savu, jo mums bērnu daudz un bija ļoti grūti pierakstīt un sekot tieši katram no viņiem. Tad man vajag vēl četrus palīgus, kas katrs sekotu citam bērnam. Tāpēc es vairāk koncentrējos uz sevi. Kāda ir mana ikdiena, kā māmiņai?

Un te nu visas dienas rindiņā:

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts