Pāriet uz galveno saturu

Pārvarēt bailes

Ja es no kaut kā baidos, tad tas ir augstums! Man ir ļoti bail atrasties kaut kur augstu gaisā!!!! Jo tuvāk zemei, jo labāk! ...brrr....

Bet bērni māca man pārvarēt savas bailes. 03. jūlijā bija mūsu pilsētiņas vasaras diena, kad Činas (Kinna) baznīcā bija atvērtā durvju diena ar iespēju uzkāpt baznīcas tornī. Likās, ka tā ir kolosāla iespēja paraudzīties uz mūsu pilsētiņu no augšas un, ka šāda vienreizēja iespēja, neskatoties uz manām bailēm, ir jāizmanto. Tad nu iesēju Rūdi slingā un ar pārējiem bērniem pie rokas devos uz baznīcu. Tā kā vīrs tajā dienā strādāja, tad vienai pašai bija jātiek galā ar šo situāciju.

Lēnām visi kāpām pa trepēm augšā. Ticiet man, ja nebūtu visapkārt mani bērni, tad es čīkstētu un pīkstētu, ka man bail, bet bērnu klātbūtnē es to neuzdrošinājos, jo mums taču tornī jāuzkāpj... uzkāpām gandrīz līdz pašai augšai, jo viena pati ar visiem bērniem, un vēl pie tam ar mazo slingā, es neuzdrošinājos kāpt pa parastām, vienkārši atbalstītām koka trepēm pēdējos pakāpienus. Bijām baznīcas zvanu tornī. Iespaidīgi! Žēl tik, ka skats uz pilsētu no torņa īsti nepavērās, bet tas tik vai tā mums visiem bija viens varens piedzīvojums!

Lejā kāpt bija vēl interesantāk... bet pateicoties kādam vies mācītājam, kas uzkāpa un palīdzēja mums nokāpt, Reini turot pie rokas, tas gāja diezgan raiti un bez starp gadījumiem. Lejā iedzērām suliņu un apēdām katrs pa kūciņai un devāmies atpakaļ uz mājām!



Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts