Pie gala lēmuma nonācām kādā dienā, kad es mājās biju viena ar četriem bērniem. Devāmies jau uz mašīnu, lai brauktu pakaļ Pēterim uz staciju, kad pēkšņi konstatēju, ka akumulators ir izlādējies un mēs nekur netiksim. Tad nu steidzu sazvanīt manu māsu vai kādu no klases biedru vecākiem, bet diemžēl tajā dienā un laikā neviens tā arī nepacēla telefona klausuli. Par laimi mana otra māsa Gita, ar abām meitiņām, aiztraucās uz staciju, lai paziņotu Pēcim, ka mamma pakaļ nebūs, tāpēc viņš var tikmēr padzīvoties pie brālēniem, un viņu mājās atvedīs omīte... Paldies Dievam, viss beidzās labi un veiksmīgi, bet situācija nebija patīkama, kas arī noveda pie galīgā lēmuma, ka Pēcim vajag savu telefonu. Vēl bija jauki apzināties, ka šajā situācijā puiši neapjuka, bet bija sākuši jau rīkoties, jo mēs arī iepriekš bijām pārrunājuši, ko darīt dažādās situācijās.
Pirms aptuveni sešiem gadiem mēs iegādājāmies manām omītēm, telefonus ar lielām pogām, maz opcijām un SOS pogu, kas ātri sazvana ievadītos numurus.
Tad nu apskatot piedāvājumus internetā, nosliecāmies par labu Latvijas ražojumam www.just5.lv.
Kopumā esam apmierināti ar savu izvēli, tik SOS poga nostrādā divos līmeņos, sākumā piespied pogu un pēc tam vēl arī apstiprini ar "OK" taustiņu, kas neliekas tik ērti.
Kāds ir Jūsu viedoklis, kad ir pienācis īstais laiks bērna pirmajam telefonam?
Komentāri
Ierakstīt komentāru