Pāriet uz galveno saturu

Cilvēka darbs

Viduslaikos kāds ceļinieks nonāca Francijā, vietā, kur noritēja spraiga celtniecība. Viņš uzsāka sarunu ar strādniekiem, apjautājoties, ar ko katrs nodarbojas.

Ceļinieks vērsās pie pirmā strādnieka: „Ko jūs darāt?”

Vīrs, acīmredzami nelaimīgs un saīdzis par smago darbu, atbildēja: „Es skaldu šos milzīgos laukakmeņus ar primitīvākajiem darbarīkiem un pēc tam tos salieku, kā man ir noteikts. Šajā karstumā esmu vienos sviedros, un man nežēlīgi, sāp mugura. Darbs ir grūts un vienmuļš, un es vēlētos, kaut man nebūtu jāveic tik nenozīmīgs uzdevums”

Ceļinieks piegāja pie nākamā strādnieka un uzdeva to pašu jautājumu: „Ko jūs darāt?”

Vīrs atbildēja: „Man mājās ir sieva un bērni, tāpēc katru rītu ierodos šeit un apstrādāju šos laukakmeņus noteiktajā formā, un reizēm man tas viss ir līdz kaklam, taču tā ir mana vienīgā iespēja par nopelnīto pabarot ģimeni,. Un tas man ir galvenais.”

Kaut kas mudināja ceļinieku uzrunāt trešo strādnieku: „Bet ko darāt jūs?”

Vīrs, acīm mirdzot, pacēlis roku pret debesīm, atbildēja: „Es ceļu katedrāli!” 
/Autors nezināms/

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts