Pāriet uz galveno saturu

Vēstule no...

Mīļais draugs, 

Kā tev klājas? Tikko nosūtīju tev ziņu, lai pateiktu, cik ļoti rūpējos par tevi. Vakar redzēju tevi sarunājamies ar saviem draugiem. Visu dienu gaidīju un cerēju, ka tu varbūt gribēsi parunāt arī ar mani...

Es tev dāvāju saulrietu, lai vari skaisti noslēgt savu dienu, kā arī atspirdzinošu vēsumu, lai tevi atpūtinātu... un gaidīju. Bet tu nerunāji. Tas mani sarūgtina, taču es joprojām tevi mīlu - esmu tavs draugs.


Pagājušo nakti redzēju tevi guļam un ļoti vēlējos noglāstīt tavu galvu, tāpēc ļāvu mēness gaismai apspīdēt tavu seju. Un atkal gaidīju, lai mēs varētu aprunāties. Man ir tik daudz dāvanu tev! Tu atmodies un aizsteidzies uz darbu. Un lietus lāses bija manas asaras...

Ja vien tu mani uzklausītu! Es tevi mīlu! Es mēģinu to tev pateikt debesu zilgmē un baltajās sniega pārslās. Es to čukstu koku lapās, izpaužu to puķu krāsās, izkliedzu to kalnu straumēs un skandinu to putnu dziesmās. Es apņemot tevi ar saules siltumu un rīta vēju. Mana mīlestība pret tevi ir dziļāka par okeānu un lielāka par vislielākajām vēlmēm tavā sirdī!

Nevēlos tev uzbāzties - jāizšķiras ir tev pašam. Esmu izvēlējies tevi un gaidīšu... Es tevi mīlu!

Tikai, lūdzu, neaizmirsti mani! Prasi man! Runā ar mani! Man ir daudzas lietas, ar kurām vēlos tevi iepriecināt. 

Tavs Draugs Dievs. 

Komentāri

Tevi varētu interesēt...

Bērnudārzs - obligāti! Vai tiešām?

Gaidības

Pirkstiņš

Esteres piedzimšanas stāsts