Pēdējais mēnesis ir paskrējis, ja tā var teikt, vienā zviedru valodas mācīšanā, jo mēs tik tiešam ceram, jau pavisam drīz 4.decembrī kārtot lasīšanas/saprašanas eksāmenu, bet 6.decembrī - rakstāmo daļu, kas ir tā grūtākā iebraucējiem. Tāpēc arī visu laiku, kādi darbiņi vēl jāuzraksta un jānodod, piemēram, rakstnieku prezentācija, gan mutiski, gan rakstiski, grāmatas apskats jeb pārskats, argumentācija, gan rakstiski, gan mutiski. Vēl pa vidu kādi pārbaudes darbi. Un par šo es varu teikt, ka mutisko eksāmenu, mēs jau esam nokārtojuši, tikai vēl nezinām vērtējumu, jo argumentācijas mutiskā prezentācija, bija arī kā eksāmena mutiskā daļa zviedru valodai pamatskolas līmenī. Māris runāja par "Pilnībā aizliegt alkoholu", un es atkal par "Mājās gatavotu ēdienu". Labs darbiņš, kas padarīts, bet Jūsu lūgšanas vēl noderētu nākamās nedēļas eksāmenos.
![]() |
| Bilde no manas argumentācijas "Mājas gatavots ēdiens" PowerPoint prezentācijas. |
- Šajā gadā novembra mēnesis ir bijis pilnīgi bez sniega, drusku, drusku sals, un tik daudz un siltas saulītes, kas mūs lutināja visa mēneša garumā.
- Nosvinējām Pētera 7.dzimšanas dienu.
- Māris piedalījās Valsts svētku sarīkojumā Gēteborgā ar svētbrīdi mācītāja Normunda Zariņa vadībā, čellistes Anjas Strautmanes un flautistes Indras Strautmanes koncertu un kopīgām svētku vakariņām. Mēs ar bērniem un Abīti šoreiz nolēmām palikt mājās, jo šie pasākumi nav maziem bērniem piemēroti un draudzīgi, tad nu es pieskatīju savus un Gitas meitiņu, kā arī mums bija mierīga ikdienas darbiņiem pilna diena, nekādu stresu, vai bērni mācēs pareizi uzvesties pie galda, vai varēs nosēdēt klusiņām koncerta laikā u.t.t.
- Šajā mēneši Pēteris un Kristaps tika arī pie pirmās apzinātās Komūnijas jeb Svētā Vakarēdiena. Kāpēc tāda izvēle? Pirmkārt, kad mēs viesojāmies Latvijā Siguldas mācītājs pirmo reizi iedeva mūsu bērniem Sv. Vakarēdienu. Zinu, ka daudzās Latvijas ev. lut. draudzēs ir prasības, ka cilvēkam ir jābūt kristītam un iesvētītam, tad nu mēs jautājam, kā tas ir pieņemts Zviedrijā. Mācītājs bija ne tikai sagatavojis vēstuli ar izskaidrojumu, kā tas notiek Zviedrijas baznīcā, bet pat bija sagatavojis mazu tikšanos ar Svētdienas skolas bērniem un vecākiem, lai pārrunātu šos jautājumus, bet mēs diemžēl uz šo tikšanos nekādi nevarējām tikt. Tad bija arī īpašs Ģimenes dievkalpojums, kurā tikai aicināti bērni, tie kas vēlas saņemt Sv. Vakarēdienu. Pēteris devās. Kristaps gan pievienojās nākamajā svētdienā. Mana sirds par to priecājas un gavilē, jo tās ir Jēzus asinis un miesa. Man vienmēr ir bijis šis jautājums: Kāpēc auglis mammas puncī caur mammu var saņemt Sv. Vakarēdienu, bet piedzimstot bērniņam, tas bērniņam kādu laiku tiek liegts... "Bet Jēzus sacīja: "Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo tādiem pieder Debesu valstība."" Mateja 19:14

Mēs ar Martiņu dievkalpojuma sākuma spēļu stūrīti sēžam uz lādes. 
Pētera pirmais Sv. Vakarēdiens. 
Baznīcas tornis, ejot uz draudzes namu. 
Sadraudzībā Reinis un Marta mielojas ar sviestmaizēm, cepumiem un limonādi. Un atkal mūs lutināja saulīte. - Sekojam līdzi arī traģiskajam notikumam Latvijā.
- Savu vīru es varu tikai apbrīnot, jo visu mēnesi viņš paralēli zviedru valodas studijām arī pāris dienas nedēļā vēl strādāja. Slava Dievam par šo iespēju.
- Mēneša beigās parādījās arī pirmais, nopietnais sals. No rīta - 6 grādi. Bērni tā gaida sniegu, un vienu rītu, kad viss bija apsirmojis, Pēteris tik ļoti priecājās, ka viss tik skaists, bet diemžēl tikai uz pāris stundām.
Puiši tik ļoti priecājās par atrasto ledus gabalu. Cik daudz vajag, lai tavā sejā ieraudzītu smaidu? Ne miņas no ziemas... Par zaļu, pat vēl zaļāks.... Mazās ledus lāstekas...



Komentāri
Ierakstīt komentāru