Šo vaļasprieku ar lielākām un mazākām pauzēm tā nopietnāk uzsāku 2006.gadā pēc Pētera piedzimšanas.
Kamēr Pēcis saldi čučēja diendusu, es griezu, līmēju, tinu un visādi citādi gatavoju apsveikumu kartiņas.
Tas bija arī tāds pirmais ieguldījums mūsu budžetā. Vairs nebija jāpērk kartiņas, bet varējām ietaupīt naudu, jo es tās brīvajos brīžos pagatavoju.
Gājis ir visādi....ir veiksmīgākas, ir ne tik izdevušās, bet secinājums ir viens, cik cilvēku tik viedokļu.
Pašā pirmajā Ziemassvētku labdarības tirdziņā, ko rīkoja biedrība "Ģimenes Šūpulis", es piedalījos jeb ziedoju arī savas taisītās Ziemassvētku apsveikuma kartiņas. Mājās es subjektīvi "izbrāķēju" pāris kartiņas, bet ticiet vai nē, tās pazuda pašas pirmās, jo bija neredzētas un oriģinālas.
Tas lika man vairāk mācīties un saprast, ka mēs - cilvēki, esam tik dažādi un skaisti!
Un māca man būt arī savos vaļaspriekos radošai un oriģinālai!
Komentāri
Ierakstīt komentāru