Ir 2019.gada 28. jūlijs plkst. 21:20 vakarā, sēžu mūsu terasē, bērni guļ, vīrs aizbraucis uz lidostu pēc savas mammas, un es atgriežos pie blogošanas. Tik jocīgi! Un forši! Man visu šo laiku ir pietrūkusi tieši rakstīšana. Man patīk! Es tik tiešām nezinu vai sanāk, vai nē, bet man ir jāraksta. Vīrs jau sen saka, ka sanāk un Agritiņa arī ko tādu ieminējās, bet es vēl te tielējos ar sevi un reizēm nespēju tam noticēt... Man ir jādod. Man to vajag. Tas mani uzpilda un dod tādu prieku! Un ja nu vēl kādam noder par iedvesmu un Dieva liecību mūsu dzīvēs - tad tas ir dubultprieks! Es vienmēr sevi esmu uzskatījusi par matemātiķi. Nu man tā vienmēr ir interesējusi, patikusi un padevusies. Domraksti un sacerējumi - tie bija manas māsiņas Intas gara augļi. Bet pēdējā laikā es esmu nākusi pie jaunas atziņas, arī pateicoties Agritiņai, kas mani tik ļoti iedvesmoja, stiprināja, mīlestībā uzmundrināja, ka varbūt tā rakstīšana tomēr ir arī mana Dieva dota dāvana - talants. J...
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25