Atkal jau līst lietus. No rīta ap 9:00 vēl nelija, tāpēc mēs ar Reini un Martu žigli devāmies ikdienas darbiņos un šoreiz lasīt ā bolus. Oma gribēja izspiest ābolu sulu, tad nu man bija uzdevums rāpties kokā un tos nopurināt. Kokā gan uzrāpos pat abos divos, tik tā kratīšana man gāja smagāk...laikam esmu par vieglu, lai koku purinātu, jo brīžam man likās, ka ātrāk es nokritīšu, nekā kaut 1 ābols :) Tagad gaidīšu vakaru vai arī kādu saulaināku dienu, lai palūgtu Mārim nopurināt ābolus no ābeles.
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25