Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

...baseins...

Man jau liekas, ka katra bērna sapnis vasarā ir baseins. Un nav svarīgi, vai tas ir liels, vai mazs, piepūšams vai betonēts, jo svarīgākais ir ūdens un visas iespējamās ūdens atrakcijas. Es zinu, ka vīrs to pat īsti nezināja. Mūsu bērni bija izteikuši tādu kā vēlmi, nožēlu, ka viņi jau nu pie baseina nekad netiks... Bet te es gribu atkal piebilst, ka Dievs dzird arī bērnu sirds lūgšanas ;)

Sālsmaizē - puķes

Ja letiņš iet ciemos - sālsmaizē, tad vecā, labā mūsu tradīcija ir nest ciema kukulī MAIZI un SĀLI! ;) To var realizēt arī interesanti un asprātīgi, gan pašiem kaut ko izcepot, gan arī sāli iebērt kādā foršā traukā, vai nopirkt garšaugu sāli utml. Var arī, protams, pirkt kādu dāvanu, iespējas ir daudz un dažādas! Un mums patīk, ejot ciemos sālsmaizē pie zviedriem, arī nest maizi un sāli un vēl kaut ko... tā teikt, ir iespēja pastāstīt arī par latviešu tradīcijām ;) Bet tipiskā zviedru "tradīcija" ir dāvināt ziedus. Gan grieztos, gan podiņos. Lielus un mazus. Pat kokus ;) Forši, man patīk! Un tik daudz dažādu ziedu vienā dienā, kā mēs saņēmām mūsu Atvērtajā durvju dienā , es laikam nebiju saņēmusi nekad, nu, ja neskaita laulību dienu! P.S. Es gan esmu profesionāla puķu "nobeidzēja", jo ātrāk vai vēlāk, bet "podiņpuķes" manās rokās vai nu nokalst vai arī sapūst, jo apleju tās pārāk reti, vai arī pārāk bieži...

Logi

Es nezinu kā pareizi sauc šo "gadžetu", iespējams, ka par logu mazgātāju - putekļu sūcēju, bet mums ir kolosāls palīgs, logus tīrot! Atkal jau mums jāsaka LIELU PALDIES vīra mātei par šo dāvanu, ko tikai tagad ( zinu, zinu, ka jau pāris gadi pagājuši... upsss ), es to reāli sāku izmantot un pielietot! Un, paldies, Inesei par ieteikumiem, pamācību un instrukciju dzīvajā ;) Un neskatoties uz šo vareno palīgu, tik vai tā logus visai mājai es mazgāju trīs dienas pēc kārtas pirms mūsu Atvērtās durvju dienas! Un paspēju... Viss sākās ar mazo, lipīgo pirkstiņu atstātajām pēdām uz mūsu stiklotajām durvīm, kas ved uz verandu... brrr... sāku ar tām, tad jau arī verandas stikla durvis nomazgāju un logus... un tā, tā lieta aizgāja ;)

Atvērtā durvju diena

Pirmajā augusta sestdienā pie mums bija Atvērtā durvju diena mūsu Ērbī draudzei. Ieradās tie kas tika, varēja un gribēja. Bija forši, uzņemt pie mums draudzes cilvēkus un vienu vakaru pavadīt kristīgā sadraudzībā ;)  Visu dienu lija lietus un mēs jau sākām bažīties, kā mums izdosies realizēt āra pikniku visai draudzei, PĀRSLA - PALDIES TEV par telti/nojumi ( Tu zini, kāpēc ;), redz kā tomēr noderēja ), bet Dievs bija žēlsirdīgs un pēcpusdienā laiks noskaidrojās. Virs mums zili, zilas debesis ar pāris mākonīšiem, bet visur citur drūmi, pelēki lietus mākoņi! Tusiņš izdevās, neskatoties uz vienu mazu lietus pilienu mūsu sētā ar ;)

Sīpolu "zāle" jeb lociņi

Kā stāsta, mūsu Anglijas omīte, tad ļautiņi Anglijā sīpolu "zāli" neēd. ( Pieļauju, ka ir arī izņēmumi ;) ) Un, lai neēd ar! Bet mēs gan ēdam un mums garšo! Ja Reinim padod tik dilles, tad Kristapam, lūdzu, lociņus! Var apēst visu loku ar sīpoliņu, bet var arī iestādīt un audzēt paši un to mēs arī esam sākuši darīt! ;) Jē, pirmie pārstādītie loki ir jau izauguši un šovakar tika pielikti pie dārzeņu salātiem ;) Ne vienmēr ir jāpērk sēklas vai stādi. Var izmantot arī to, kas pārdodas parastā pārtikas veikalā un audzēt uz nebēdu!

Piebarošana

Mēs Esteri sākām piebarot tieši pirms mēneša 15/07/2017, t.i., viņai tolaik bija pilni 7 mēneši un 5 dienas, kad viņa pirmo reizi nogaršoja tvaicētu kabacīti. Kā viņa uz to reaģēja? Spļāva ārā, laida burbuļus un "mēdījās". Man šoreiz nebija nekādas iedvesmas vai vēlme "čakarēties" ar piebarojumiem un es pāris dienas ( kokrētāk - 3 ) mēģināju to realizēt, pēc tam "nospļāvos" un atmetu ar roku. Likās, ka viņai papildus ēdiens vēl neinteresē! Ne viņa vēl sēž, kas ir svarīgi, ja vadās 100 % pēc bērna vadītas ēdināšanas, kaut gan tas noteikti nebūs mūsu gadījums, ne viņai ir kāds zobs, lai gan zinu, ka arī ar smaganiņām vien var visu ļoti labi sakost. Tā nu mūsu maltīšu laikā, es viņai piedāvāju ( rokās iedevu ) kādu svaigu eko gurķa, paprikas vai burkāna gabaliņu, ko viņai bija iespējas "nogaršot", un tas arī viss.

MEŽĀ - starp smilgām

Pirmā augusta svētdiena - laiks ģimenei. Pēc dievkalpojuma apmeklējuma, kamēr Latvijas opītis ezerā un mans tēvs sēņoja, mēs nolēmām ar bērniem arī aizlaist uz mums zināmo sēņu mežu Kinnaström, tā teikt, pasēņot. No 6 bērniem divi jaunākie vēlējās doties līdzi, bet pārējie prioritēja animācijas filmas pie omītes ;) Nu, labi, lai jau paliek un "atpūšas pie TV". Mums bija jauka pastaiga, sēnes gan nevienas neatradām, izņemot mušmires. Toties mazliet uzēdām meža avenītes un brūklenītes un pat pāris mellenītes. Secinājums tik viens - vēl pa agru sēnēm. Mazliet jāpagaida... Bet kopumā bija mums kvalitatīvs laiks kopā ar Rūcīti - divgadnieku, kas gāja mammai UN ( iedomājieties, pat vienlaicīgi ) tētim pie rokas! Kas smējās un priecājās par "Pildīto makaronu".... nez kādā sakarā, bet viņu tas ļoti uzjautrināja . Kas slēpās no manis un atkal skrēja pie manis iekš tām smilgām...

Jūlija jubilāri

Ja ģimenē ir 8 personas un katrai ir vismaz par 2 pamatsvētkiem: dzimšanas un vārda diena + vēl kristību diena, ko atzīmēt un svinēt, tad tīri matemātiski rēķinot 8*3=24. Tas nozīmē, ka vidēji katrā mēnesī mums ir +/- divas jubilejas, ko atzīmēt.

ievārījums "Rūdolfs"

Wow, wow, wow...  Vienu vakaru, pārbraucot mājās no darba, vīrs mums prasa: "Uzminiet, ko es nopirku?" Neuzminējām, neviens ;) Pie mums var iegādāties ne vien Latvijā ražotu Trikātas sieru , bet tagad arī "Rūdolfs" ekoloģiskos ievārījumus ;)  Tas vienmēr priecē, ka Latvijas preces sasniedz arī citas valstis un atbalsīt savējos ir forši ( pat ja cena ir salīdzinoši augsta ;) ), jo tas ir no LATVIJAS! Tik īpaši un mīļi ;)  Mans favorīts bija Melleņu-upeņu ievārījums ar ķirbju sēklām, bet vīrs nopirka visus veidus un pārējās garšas bija ļoti interesantas un tikpat gardas: Ķirbju-cidoniju ievārījums; Bumbieru-brūkleņu ievārījums; Ābolu-brūkleņu ievārījums ar linsēklām.  Šis raksts sanāca kā maza reklāma, bet Jūs jau saprotiet paši, ka ieraudzīt latviešu preces parastā zviedru veikalā ( es nerunāju par kādu slāvu veikaliņu, kur mēdz būt preces no Latvijas ), te negadās visai bieži, tāpēc katra tāda reize ir kā mazi svētki ;) Lai gan vien...

knaģis = šķēres

Es domāju, ka katram vecākam ir nācies saskarties ar to, ka bērnu radošums nekad nebeidz pārsteigt. Viņi redz lietas citādāk nekā mēs. Arī uz pasauli viņi skatās caur savu prizmu. Un kā nekā visa mūsu iedzīve mazajai Esterei no grīdas arī izskatās gaužām citā leņķī. Bet šoreiz atkal stāsts būs par manu kārtējo veļas dienu. Palūdzu Rūcītim, mūsu divgadniekam, atnākt palīgā un salikt knaģīšus spainītī. No sākuma viņš to ļoti veikli darīja līdz brīdim, kad izdomāja sev pilnīgi jaunu aktivitāti. Un tā jau arī ir, ja vecāki neaptur ar savu kārtējo Nēee..., tad jaunas aktivitātes parasti bērni atrod paši.  Rūcis paņēma knaģi un sāka ar to kniebt puķītes, uz ko es norādīju, ka knaģis nav nekādas šķēres, ka nesanāks. Bet mūsu gudrnieks atbildēja: "IRA gan!!" un pēc vairākiem mēģinājumiem, viņam tas izdevās! Lūk... neatlaidība un pacietība darīja savu ... Kā arī ilgi nebija jāgaida, jo Marta viņam pievienojās un tā nu man bija divi bērni, kas ar knaģu palīdzību "grieza...

Esterei - 8

10/08/2017 Viņa lien.  Pati ir apsēdusies. Sēž.  Ir arī pieķerta rāpojot, jeb pirmie četri soļi uz priekšu likti.  Bet ikdienā pārsvarā dzīvojas uz punča, vai četrrāpus šupojoties. Viņa pārvietojas viņai vien zināmā veidā, jo lien un rāpo tikai tad, ja ir kokrēts un ļoti vēlams mērķis. Griba nosaka visu ;) Bet atliek tik nolikt viņu istabas vienā stūrī un pēc mirkļa, viņa jau būs otrā.  Aug meitēns! Viņa ir uzsākusi arī papildus krūts barošanai ēst gan putriņu, gan dārzeņus. 

Bezē torte ar Daim šokolādi un banāniem

TE ir recepte šai kūkai, kas ir "ziemas variants" zemeņu kūkas vietā. Jeb receptē minētās zemenes vienkārši aizstāj ar banāniem ;) 

Pilsētnieki laukos ;)

Piedodiet man, bet tikai pilsētnieki laukos (to es šoreiz attiecībā uz sevi) var darīt šādas lietas: ieraugot balodi, mēģināt to pabarot ar maizi!  Viņš pagāja tai garām pat nepaskatoties. Bet, protams, kur tad viņš laukos ir maizi redzējis! Nav jau nekāds pilsētnieks laukos, bet gan vietējais.  Lai Jums šī diena ir priecīga, smaidīga un asprātīga!

Pūķa laišana

Ja ārā ir stiprs vējš, tad šī ir viena no tām aktivitātēm, kas sagādā prieku kā lieliem, tā maziem! Un to ir iespējams īstenot arī kopā ar ciemiņiem ;) Pāris dienas pēc Pētera krustvecāku atgriešanās Latvijā, vecākie dēli paši skrēja uz lauka laist savus, reiz sen, sen, svētdienas skolā, gatavotos pūķus. Āķis bija lūpā uz šo jauno, sen aizmirsto veco, aktivitāti.

Kartona kaste un "zāģis"

Šī ir vēl viena aktivitāte, kas mūsmājās radās, pateicoties, divgadnieka radošumam. Pēc pirkstiņa satraumēšanas, viņš aizmiga "nepareizā" laikā diendusu un kad pamodās, tad atrada vienu tukšu kartona kasti koridorī mētājamies.  Tā kā Zviedrijas omīte viņam bija uzdāvinājusi pašam savus spēļu instrumentus, jo tie jau kādu laiku ir ļoti aktuāli un topā, tad izrādās, ka arī ar plastmasas zāģīti var sazāģēt kasti un taisīt robus un caurumus.  Interesanti, ka šai aktivitātei pēc divām dienām pievienojās arī pārējie brāļi un māsa. Tā teikt, aktivitāte gan maziem, gan lieliem bērniem. 

Knaģi un spainītis

Knaģi un spainītis - tik vienkārši un aktuāli! Mūsu divgadniekam tos patīk padod, atvērt un aizvērt, piekabināt kaut kur. Tā nu mana veļas žaušana ir kļuvusi par bērnu aktivitāti. Un, ja spainītī vairs nav vietas knaģīšiem, tad tos var saknibināt uz spainīša roktura ;) 

Pirkstiņš

Jā, mūsu jaunākais dēls, nāca iekšā pa lielajām durvīm un vējš tās aizcirta tajā brīdī, kad viņš vēl nebija paspējis izņemt rociņu no durvju starpas..... Aučccc... tas bija ļoti sāpīgi! Tieši tajā brīdī es baroju Esteri, bet Rū sāka bļaut TĀDĀ NEBALSĪ, ka es uzreiz sapratu, tas nav nekāds kašķis, bet gan kaut kas nelāgs ir noticis... tā nu pametu Esteri pusēdušu gultā, saucu vecāko dēlu, lai tikmēr pieskata mazo māsu un skrēju lejā pēc mazā dēla... Kādu laiku sēdēja viņš man klēpī un žēli raudāja - un ko lai mamma dara šādā brīdī?! Sirds pa muti lec ārā... cik žēl to maziņo un viņa sāpes! Bet mums vienmēr ir pie kā vērsties - tāpēc arī es aizlūdzu, lai Dievs dziedina viņa pirkstiņu, jo ne jau velti Bībelē ir rakstīts: ".. aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā." Jēkaba 5:16 Pirksts vietā, bet nags visticamāk, ka noies, jo ir galīgi zils... Tā nu mēs divas dienas, staigājām ar marles "cepurīti...

Bērnu žūrija 2017

Pateicoties Latvijas Nacionālajai Bibliotēkai , arī šogad mēs piedalīsimies Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2017! Grāmatas kolosālas un mans vislielākais prieks ir par šo R. M. Stefordas grāmatu "Brīvroku mamma", ko alkstu izlasīt pēc iespējas ātrāk, tāpēc, ja no manis tagad ir klusums, tad ziniet, ka es sēžu verandā un sveču gaismā lasu šo prieku ;)  Vēl var kļūt par daļu no Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2017. Vairāk info te:  http://www.lasamkoks.lv/pieaugu…/…/bernu_un_jauniesu_zurija/

Krustvecāki - Ciemiņi

Mēs nekad nebijām domājuši, ka tas tik tiešām ir iespējams un tik ātri realizējams. Mēs saņēmām epastu un jau pēc nieka 10 dienām, tikāmies klātienē ;) Wow! Paldies, Jums, mīļā Pandaru ģimene, par kopīgo laiku, sarunām, smiekliem un asarām, kā arī vienreizējo sadraudzību un ATPŪTU, kas mums tik ļoti bija nepieciešama šajā laikā! Tā nu mēs veselas 2 ar pus dienas, sākot ar piektdienas pēcpusdienu un līdz pat pirmdienas rītam "neko" nedarījām, no remonta darbiem ;) Bet pavadījām laiku kopā un atpūtāmies! Nosvinējām vīra dzimšanas dienu un mūsu laulību 12. gada dienu ;) Redz, kā, īpašiem svētkiem, Dievs deva īpašus ciemiņus ;)  Kad mēs paziņojām mūsu vecākajam dēlam, ka viņa krustvecāki brauks ciemos un uz jautājumu: "Kad viņi būs?", atbildējām, ka jau pēc pāris nedēļām, arī viņam bija šāda reakcija: "Kā?! Tik ātri?!" Jā, Dievam viss ir iespējams. 

Dzīve. Realitāte. Ikdiena.

Man ļoti patīk rakstīt blogu. Varbūt pat pārāk ļoti un tā ir savā ziņā arī "dilēma", jo man tam vienkārši nav laika. Visas dienas paskrien tik ātri. Ap  plkst. 8:30 sākas mans un bērnu rīts (vīrs sen jau ir prom darbā), primārie mājas (t.i., uzlikt veļu mazgāties + izžaut, izsūkt grīdas, nomazgāt traukus ar rokām ) vai dārza darbi , pa vidu vēl Esteres iemidzināšana, laika veltīšana bērniem, jeb palīdzība atrast vēl neizpakotās, ļoti svarīgās lietas un mantas, tad jau pusdienas. Pa vidu atkal Esteres barošana, trauku mazgāšana. Tad seko divas alternatīves: vai nu pastaiga uz ezeru vai arī divi jaunākie (reizēm 4 jaunākie, ja niķi līp klāt) iet gulēt diendusu. Un es viņiem sēžu klāt, kamēr aizmieg... Tad jau atkal launags un gatavoju vakariņas... Pa vidu vēl kāds mājas solis un vakara rituāls, kamēr bērniem animācijas filma, mums ar Esteri kvalitatīvais laiks, tad lūgšana un indivuālais laiks ar vienu no bērniem . Kad visi mazie aizmiguši, tad jāsteidz vēl nomazgāt trau...