Vēl viens mēnesis paskrējis un izmaiņu ir tik daudz, ka nav pat laika to visu Jums pastāstīt. Jā, mēneša sākumā mēs nosvinējām Rūdolfam pirmo mēnesīti kopā ar manas māsas Indras ģimene, kas ikdienu pavada Anglijā. Bija ļoti jauki atkal tikties un pirmo reizi klātienē satikt Indras meitiņu Allegru Sofiju. Bērni varēja arī pielietot praksē savas angļu valodas zināšanas. Pēc viņu aizbraukšanas mēs turpinājām savu mantu krāmēšanu kastēs, jo 5.janvārī mēs pārcēlāmies atpakaļ pie maniem vecākiem (uz pusgadiņu, kamēr mūsu nākamo mājvietu vēl būvē - būs mums dzīvoklītis) ;) Tā nu, patlaban dzīvojam pie omītes un opīša un mums ir tā privilēģija dzīvot kopā trīs paaudzēm: manai omītei, manas mammai, jeb bērni viņu sauc par Veco Omīti, mani vecāki un mēs, Rišķu ģimene. Tam tik tiešām ir arī ļoti daudzi plusi, piemēram, tik tikko kopā ar Rūdi braucu pakaļ puišiem uz draudzi, lai izņemtu viņus no brīvlaika aktivitātēm, un varēju mierīgi atstāt Reini un Martu mājās. Marta ir arī apslimusi, tad nu n...
"Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī." Sal. pam. 31:25